Sapņoju, ka man jādzied manā vecajā korī, dziesmas bija vecās, kurām es varu nakts vidū savu partiju nomaut. Un sapnī.. es nevienu noti nevarēju nodziedāt taisni, kā tādas atskaņojušās klavieres. Drausmīgs kauns, ka vienam no kora spēcīgākajiem otrajiem altiem pēkšņi nekas nesanāk. teicu, ka sāp kakls, bet reāli sapratu, ka ne jau tur ir problēma. Vispār bija daudz dīvainu sapņu, ne visus gan atceros, tikai epizodes. Pilnmēness nāk. Vakar pēc skolas aizbraucu līdz darbam, paņēmu kaut ko iekost, sēdēju kā tāda vecmeita pie McCafe letes, pļāpāju ar kolēģi, pulkstenis jau bija 23:00. Sagaidīju, kad viņa beigs darbu un aizvedu mājās, jo man jau tā pat neko citu nav ko darīt. Vismaz labi, ka uz skolu braucu ar Samantu, vismaz kāda socializēšanās un skolā arī diezgan normāli ar visiem satieku. Bļē, bet tā ķīniete tur.. mamma mia, cik viņa rupji strādā. Pasniedzēja rāda uz manas vienas kājas, kā hot stones tiek taisīts, šī paņem otru un vienkārši ar plikām rokām, bez ieeļļošanas sāk mēģināt līdzi, nekas jau, ka tādēļ citi neredzēja, bet man likās, ka man būs zilumi no viņas. Pēc tam viņa piepisās citai skuķenei, lai nāk permamento taisīt, mēs visas vienlaicīgi iebļāvāmies NEEJ :D Kaut kāda stulba, vientulīga pašsajūta šodien.
|