pelēkās svētdienas. veļa ielikta mazgāties, jāguļ pie tv. mazliet tāds kā jetlag, kad no rīta pamosties blakus mīļam cilvēkam, un te jau viens dienā un esmu savā aukstajā, vientuļajā dzīvoklī.
120km un esi jau citā pasaulē. Tas Vācijas gals, kur viņš dzīvo ir tik savādāks. daudz cilvēku, jauniešu, nevis kā te- kapa klusums un omītes. Un Bohuma.. vispār likās vunderbar. Pat pilsēta, kurā dzīvo M. un, kura ir tikpat liela kā manējā, svētdienas rītā bija pilna ar cilvēkiem, mazi kioskiņi strādā, cilvēki iet dzert kafijas un tējas, pastaigājas, kāds nāk ārā no spēļu zāles.. dzīve nepārstāj eksistēt pat svētdienā un darba dienu vakaros.
vairāk laika es tur pavadu, jo vairāk gribas prom no šitā provinciālā ūķa. Tā kā visi ceļi ved uz Ruhr- Vācijas industriālo sirdi. Kad būšu līdz tam nonākusi, tad meklēšu iespēju savu dzīvi iekārtot kādā no turienes lielākajām pilsētām.
un vakar M. rādīja visādas bildes, ģimenes video utt. parādīja video ar viņa exenes suni, kur to beibi ar var bik redzēt- pat ne uz pusi tik smuka kā es. Ha! un tomēr, tas video man uzdzina riebumu.
120km un esi jau citā pasaulē. Tas Vācijas gals, kur viņš dzīvo ir tik savādāks. daudz cilvēku, jauniešu, nevis kā te- kapa klusums un omītes. Un Bohuma.. vispār likās vunderbar. Pat pilsēta, kurā dzīvo M. un, kura ir tikpat liela kā manējā, svētdienas rītā bija pilna ar cilvēkiem, mazi kioskiņi strādā, cilvēki iet dzert kafijas un tējas, pastaigājas, kāds nāk ārā no spēļu zāles.. dzīve nepārstāj eksistēt pat svētdienā un darba dienu vakaros.
vairāk laika es tur pavadu, jo vairāk gribas prom no šitā provinciālā ūķa. Tā kā visi ceļi ved uz Ruhr- Vācijas industriālo sirdi. Kad būšu līdz tam nonākusi, tad meklēšu iespēju savu dzīvi iekārtot kādā no turienes lielākajām pilsētām.
un vakar M. rādīja visādas bildes, ģimenes video utt. parādīja video ar viņa exenes suni, kur to beibi ar var bik redzēt- pat ne uz pusi tik smuka kā es. Ha! un tomēr, tas video man uzdzina riebumu.