 | |
|
kad nauda pati nāk
lietaina nedēļas nogale. mati izpūruši, mugurā legingi un zebras halātiņš, mājas bardakā, sīkā no galvas līdz kājām noķēpāta ar flomīti, arī izpūrusi... nu jā, un zvans pie durvīm. uznāk augšā tāds cērtams turks uzvalkā (visur tie turki!), esot no enerģijas firmas, cik es par apkuri un elektrību maksājot. saku, nu, 168eur. šis da jūs ko! tas ir kā trīs ģimenēm, bla bla bla.. bla bla.. un tagad man ir jauns līgums :D maksāšu par 50eur mēnesī mazāk. jauki, vai ne? |
|
| |
|
Kā lai iemācās neapvainoties? Respektīvi vnk ignorēt lietas. Piemēram, saku M, lai brauc pie manis, nē jāmācās.. Nu ok sesija paliek sesija. Šis paņem un aizbrauc ar senčiem pie māsas uz 2d, lai gan teica, ka nebrauks. Manā skatījumā man ir visas tiesības apvainoties, bet lai nemocītu sevi, gribu vienkārši to visu ignorēt. Ar M viss ir ok, bet viss par un ap šito tēmu ir katastrofa, es jau spēju paradzēt nedēļu iepriekš, ka būs iemesls apvainoties un uzpūšos laicīgi. Un tad dusmojos uz sevi, citiem un pārāk laimīga nejūtos. Mamma saka, moška citu brūtgānu vajag, bet nu negribu citu |
|