 | |
|
Īsta traģēdija ir tad, kad 2 naktī atvelcies no darba, ar ķīmijas sadirstām rokām un nevari atrast savu kortizonu. Rokas krīt nost a smēre ir izčabējusi. Un tīri psiholoģiski, sāp vairāk no domas, ka nav ko uzsmērēt. Plaukstas ir uzpampušas, pirksti saplaisājuši, un līdz elkoņiem viss ir pleķos. Pizģets. Un pateicu šefam, ka strādāšu līdz maijam un tad piesiet nauhuj ar savām naktsmaiņām. |
|
| |
|
pizģets, M atsūtīja bildi, kur es pusplika pa gultu vārtos. Man ir tāaaadas strijas... nu labi, redzu, viņas spogulī, bet ir gaišas, taču zibspuldzes gaismā vienkārši traģisks paskats. vienkārši depresija uznāca, visi sāni, vēders.. pēkšņi doma, ka nākotnē varētu vēl vienu bērnu, pagaisa kā nebijusi. |
|
| |
|
dievinu savu izvēlēto profesiju! vienkārši tāds kaifs bija, kad iznācu no skolas. sākam pa riktīgo visas procedūras. un, ja man sākumā bik baidīja viss tas pumpu paskats, tad šodien, apsaktot samantas seju zem lupas nebija nevienas nepatīkamas sajūtas. un, nevar teikt, ka viņai ir tā skaistākā āda. |
|