igne · natura · renovatur · integra

Mani moka sapņi. Tie nav murgi, bet es katru nakti šausmīgi intensīvi sapņoju. Ļoti spilgti, krāsaini sapņi, iespaidīgi skati un cilvēki. Un es atceros visu. Arī Monikas Belluči pupus ļoti tuvu manai sejai. :D
Bet vispār tas ir nogurdinoši, jo es nesaprotu, vai tās ir zīmes, vai man ir vienkārša nervu pārslodze.
Manī arī ir ļoti lielas nākotnes bailes. Ir palikuši 6 mēneši līdz skolas beigām, ir jāsāk saprast, ko un kā, un, galvenais, kur darīt. M. saka, lai atslābstu, ka tā pat viss būs savādāk, nekā plānots un laika esot daudz. A manā plauktā stāv jau antiaging krems.

neiziet no galvas tie Monikas Belluči pupi. Es arī gribu pupus. (jau izdomāja, ka pēc nākamā bērna ap 30+ gadu vecumu, taisīšu plastiku vēderam un likšu pupus lol)

aizgāju uz darbu, dabūju lielo kapučīno, un aizbraucu mājās, pārāk maz darba. Jāmācās man nav, jo vakar eksāmenu noliku uz 1 (10), paspēju jau ārā sagrābt lapas un tagad laikam jāveltī sevi mājas uzkopšanai.

Es tikko iedomājos, kā nolecu no liela augstuma. Īss baiļu brīdis, kas mijas ar nožēlu un atmiņām, tad 1/1000 sekundes sāpju un dzīve ir galā. Pat plaukstas nosvīda. Tā notiek, kad skumjas un vientulība mani ieskauj. Šausmīgi stulba rūgtuma sajūta, kuru jau biju paspējusi aizmirst. Un man bija tik labs garastāvoklis