Mua: ar labu nakti M: es tevi mīlu Mua: Tev liekas?* M: nē, neliekas, tā ir *pamatojoties uz reiz izteiktu "man liekas, ka tevi mīlu" |
apbrīnoju cilvēkus, kuri spēj strādāt no mājām. Bez maz gribās iet uz starbucks un darīt visu tur, bet man nav tik daudz naudas, lai dzertu daudz kafiju un datoram nav baterijas. ir pagājušas 3h, esmu iztulkojusi gandrīz veselu lapu un noskatījusies 2 walking dead sērijas, kā arī izpīpējusi 4 cigaretes un apēdusi 2 beļģu vafeles, un sauju indijas riekstu. fuuuu
|
ko dod tas, ka brīvi pārvaldu 4 valodas, ja man riebjas ar viņām darboties. riebjas tulkoooootttt!!! un nākošreiz, kad tēvs atkal pukstēs, kāpēc neizvēlējos tulku kā profesiju, dabūs pretī spainīti ar vircu. vēl 8lpp. mieru, tikai mieru, vēl ir laiks līdz rītam un nakts ir gara un tas noteikti atmaksāsies. |
leitim arī bija skumjas, melnas acis. M. ir tieši tādas pašas. Bet viņa ķermenis ir tik nepierasts, āda ir gaiša, bet tumsnēja, struktūra robusta, mati cieti, mazliet viļņojoši. tie garie, slaidie pirksti, kas slīd caur maniem matiem un dobjā balss, kas čukst "tavi zelta mati.." (un man galvā vienmēr ir Paula Celāna dzejoļa rindas "dein goldenes Haar Margarete, dein aschenes Haar Sulamith..) tā sajūta, ka priekšā ir pavisam savādāks cilvēks, bet tu izjūti viņu līdz sirds dziļumiem, jo tās skumjās, melnās acis ir tas, ko es pazīstu un saprotu. Un kā viņš skatās uz mani ar nolemtību un apziņu, ka viss ir velti un es atbildu ar to pašu.
|