M. ir tieši tādas pašas. Bet viņa ķermenis ir tik nepierasts, āda ir gaiša, bet tumsnēja, struktūra robusta, mati cieti, mazliet viļņojoši. tie garie, slaidie pirksti, kas slīd caur maniem matiem un dobjā balss, kas čukst "tavi zelta mati.." (un man galvā vienmēr ir Paula Celāna dzejoļa rindas "dein goldenes Haar Margarete, dein aschenes Haar Sulamith..) tā sajūta, ka priekšā ir pavisam savādāks cilvēks, bet tu izjūti viņu līdz sirds dziļumiem, jo tās skumjās, melnās acis ir tas, ko es pazīstu un saprotu. Un kā viņš skatās uz mani ar nolemtību un apziņu, ka viss ir velti un es atbildu ar to pašu.
Cik mazohistiskiem ir jābūt cilvēkiem, lai uzsāktu attiecības un iemīlētos, bet saldās nākotnes vietā paturot saldskumju apziņu, ka viss ir laicīgs. Bet vismaz man dziļi iekšā ir cerība, jo trešās iespējas nebūs.
varbūt vīru es arī mīlēju pa savam, bet man ar to nepietiek.. ja jau, tad jāmīl ir traģiski, lai gribētos nomirt, tikai tā es jūtos dzīva. Un tagad es atkal esmu.
Current Music: |
roma amor - your kiss |