Vot vajadzēja Vācijā precēties. Papīru kalni vienkārši. Vislabākais, ka vācieši negrib pieņemt citas ES valsts notariālu tulkojumu, vajag Vācijā tulkotu. Vēl ļoti vajag algas uzrakstus, jo nevar jau par pakalpojumu noteikt vienu, konkrētu cenu, vajag rēķināt no ienākumiem. Hujeju vienkārši. Ceru, ka līdz vasarai vēl sanāks laulību ostā iestūrēt. Visu garīgo man izbojāja. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On February 6th, 2020, 01:23 pm, sonnenwende commented: Klau, Tu pēc tam LV to visu reģistrēji? Letiņiem vajag apostilli? nē, ja nemaldos, man apostilli vajadzēja tikai laulības reģistrēšanai/atzīšanai šveicē (vīrs ir šveicietis, tāpēc arī kā 2 ārvalstniekiem mums bija ērtāk precēties dānijā, kur turklāt papildu pavisam vienkāršajam procesam nebija ne dzejoļu, ne dziesmu, ne arī pašiem jāorganizē liecinieki) un LV informēju, aizpildot formu un pievienojot laulības apliecības kopiju un nosūtīju vēstniecībai berlīnē (ļoti atsaucīgs un laipns personāls, visa informācija par nepieciešamajiem dokumentiem arī tur pieejama. apliecība pat nebija jātulko, jo dāņu laulības apliecība vairākās valodās, t.sk. vāciski) nu jau pagājuši nepilni 6 gadi, tāpēc visu vairs neatceros, tikai zinu, ka tad, ja vācijā mums ar precēšanos būtu bijis jāgaida vismaz 5-6 mēneši, dānijā to varējām pēc nepilniem 2 bez izziņām par ienākumiem, tiesas spriedumiem utt. |