Es sapņoju par dzīvokli diseldorfā, 3 istabas vismaz. Vispār skolas beigas sāk tuvoties, jāsāk domāt, ko darīt ar dzīvi. Tiesas darbi arī drīz sāksies, bet lai kāds nebūtu rezultāts, šeit palikt negribu. Reizēm jūtos kā nabaga lauku meitene, kura sapņo par pilsētu, cer uz princi, kas aizvedīs no smagās dzīves. Bet es taču varu paļauties tikai uz sevi. Protams, kaut kur dziļi manī mīt cerība, ka manas attiecības beidzot izdosies, ka beidzot viss nostāsies savās vietās, ka būšu uz kājām un ar laiku ar normālu veci pie sāniem. Es neesmu radīta vientulībai, bet atrast kādu, kurš sadzīvotu ar maniem putniem arī nav viegli. M. ir labs potenciāls, jo reizēm šķiet, ka viņš nav īsti labāks par mani, kaudze visādu zb un raksturiņš, bet pa vidu visam tam-cilvēcība, laipnība, izpalīdzība..
Tomēr mani nepamet sajūta, ka tur nekā nebūs. Mamma lika man Taro par attiecībām ar viņu un tur rezultāts bija "tradīcijas" vot kā to tulkot, trādicionāls attiecību virziens, vai arī tradīcijas "viņu" izpratnē, respektīvi, attiecību beigas. Neiedomājos uzdot papildjautājumu tai kārtij. Bet vispār, kad būšu lv, jāaiziet pie tās taro-astroloģes.
Tomēr mani nepamet sajūta, ka tur nekā nebūs. Mamma lika man Taro par attiecībām ar viņu un tur rezultāts bija "tradīcijas" vot kā to tulkot, trādicionāls attiecību virziens, vai arī tradīcijas "viņu" izpratnē, respektīvi, attiecību beigas. Neiedomājos uzdot papildjautājumu tai kārtij. Bet vispār, kad būšu lv, jāaiziet pie tās taro-astroloģes.
I'm so confused.. :)