karoče K ir vēsture. Paldies dievam, ka zizii bija pie manis. viens vakars klausoties grob un janku, dzerot un izbimbājoties, un viss. K vēl aiz vien nav izdzēsis mūsu bildi no FB, kura ir pa pus ekrānu, kad atver viņa fb, skatās manus story un quiz spēlē aicina mani uz jauniem dueļiem, lai gan es uz tiem neatbildu. Viņš man ir nodarījis pāri un man nevajag šādus cilvēkus dzīvē. Sestdien vakarā atbrauca F., skatījāmies filmas, plāpājām un, jāsaka, ja pirmās 3 tikšanās reizes man bija pilnīgi pofig uz viņu un, pietam viņš ir varbūt kādu 1cm īsāks, bet sestdien kaut kas noklikšķēja un es sāku uz viņu skatīties savādāk. Viņš ir mierīgs, domīgs, smaida debīli, kad uz mani skatās. tā pat kā es ar K, tikai k nesaprata to, vinemēr prasīja, kāpēc es smejos/smaidu, bet man nebija atblides. Un, kad F to dara, man nav jāprasa, es ļoti labi zinu, kā introverti domā. kā es ceru, ka es šoreiz neuzraušos, jo pašlaik tas ir pārāk nereāli, cik līdzīgi mēs esam. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On November 7th, 2017, 03:00 pm, an anonymous reader commented: Nav tik vienkārši. Nebūs. Iesāku uzmanīties un ļoti ļoti domāt tikai par sevi. Turās! :) |