igne · natura · renovatur · integra

Nē nu tas bija vienkārši tagad tā no sērijas:
“Es tevi mīlu”
“Paldies”
Es negribēju sūtīt sirsniņu, jo pa agru, bet saspaidīju....

Tikai nesen sāku pierast un iekšēji necepties un neapvainoties un nemazvērtīboties, kad pret katru manu sirsniņu vai kaut kādu manu "estevimīlukhmmkhmm.." pretī no viņa ir kaut kāds "Vai, kāds šodien ārā laiks" vai "Nu, man jānokāpj pēc cīgām."

Stulbie vīrieši. Es sevi dresēja arī necepties, bet galīgi bez nevaru

Es veselu gadu cepos un dīcu un taa kaucu un pat skrēju skatīties logos gaismas (jo bijusī centās kaut ko vēl figurēt) un gandrīz katru dienu domās lamāju visu džeku dzimumu par nejūtību un aukstumu un vienaldzību, un kad beidzot padevos un uzliku galīgu nikolaju un sāku uzņemt kursu atkal dzīvot tā, kā dzīvoju pirms viņa, tad uzreiz viņš ir klāt un vienā dienā ir spējīgs uzkrāmēt taaaadu medusmaizi uz galvas, kādu visa gada laikā nav uzkrāmējis. Pat sāk nedaudz biedēt :D

Bet es vismaz zinu, ka varu atkal uzlikt nikolaju, ja redzēšu, ka viņš ar mani tikai spēlējas, jo tam lielajam cepienam vismaz beeeeidzot izbridu cauri. Un katru dienu taču koļās visādu citi džeki, pie kuriem varēs skriet ņuņņāt. Visādi lohi gan, bet izmisumā der viss :D ar backup plānu kaut kā vieglāka dzīve :D

Nu vot galīgi mīksto es nemāku likt virsū, bet es vismaz labi tēloju un rezultātā viņš skrien. Esmu pieradusi, ka tēviņi pakaļ skrien, bet šitāda suga man vēl nav bijusi, vienmēr izliekos, ka man ahūni daudz ko darīt, lai gan sēžu pie TV un ņuņņāju :D