tā es mīlu, destruktīvi un mazohistiski. nebiju jutusies gadiem tā, jo parastā iemīlēšanās ir ar eiforiju un pārlaimību, šoreiz viss kā agrāk, es sevi ar to beidzu nost. beidzot ir kāds, kuram es varu pasniegt savu sirdi uz paplātes.
Nopirku M. krutu roku kremu, jo viņš sūdzējās, ka baigi sausās rokas no aukstāka laika paliek, prasīja ko lai pērk. Pofig, ka man nav naudas, man viņam nekā nav žēl. arī savas nožēlojamās esības nē.
it kā es apzināti eju uz vēl vienu mocību dekādi, zinot kādas tam visam būs sekas. Es nezinu, ko liktenis man ir paredzējis, bet reizēm šķiet, ka mūžīgu vientulību, ja notiks pēc vecā scenārija. Jo trešo reizi es šaubos, ka uz ko tādu parakstīšos. Bet varbūt tā ir mana daba chaos and destruction. un ar to es čakarēju dzīvi ne tikai sev, bet visiem, kuriem es no sirds rūpu un par kuriem es nesu atbildību.