brīvdienās tētis bija ciemos. bija gan pa ģēlām, nācās viņu daudz vizināt, bet bija tik forši. un būtu mimbājusi, kad viņš aizbrauca, bet zinot, ka pēc mazāk kā nedēļas atkal jau būšu pie viņa, asaras nenāca. ļoti sen neesmu bijusi Latvijā, gandrīz gads. agrāk lidoju kādas 4x gadā, tagad nekā, jāstrādā. būtu dahera darba, brauktu biežāk, bet pagaidām rēķinus maksāt ir svarīgāk.
šodien darbs bija tikai 3, atbraucu jau uz 11 un visu laiku tīrīju, mazgāju logus slaucīju putekļus, kolēģei atvaļinājums un viņa tā pat neko nedara. lēnām nāk virsū tantrumi, ka cilvēkam 0 atbildības. atnāk nostrādā un aiziet. visbiežāk viņa nāk tieši uz klientu, ka pat grīda nav izpūsta, mazgājusi viņa sen jau nebija. ja ir kāds caurums, tad sēž uz bakona un pīpē, dzer kafiju. nezinu, kā smuki to visu pateikt.