Pēdējās četras sava atvaļinājuma dienas pavadīju spēlējot "Mūžīgā šaha"
atklātajā turnīrā. Laika tērēšana jau baigā, bet, ņemot vērā, ka pārējo
atvaļinājuma laiku patērēju vēl bezjēdzīgākā nekā nedarīšanā, tad ir
piedodami. Pie tam, nebiju normāli šahu spēlējis kopš jūlija beigām.
Lai nu kā, bet atkarība no šīs karaliskās spēles ņēma virsroku.
Laika kontrole - 90 min. + 15 min pēc 36. gājiena, katram dalībniekam.
Tātad nekāds prasts Nedēļas nogales turnīrelis nebija, pie tam sola
apskaitīt arī starptautisko reitingu.
Pirmajā kārtā biju, kā
makmerfijs
izteicās, "lielgabalgaļa". Pats gan ar šādu lomu samierināties
negribēju un cīnījos cik tik iekšā. Atklātnes variantu zināju labi un
dabūju pārsvaru, kuru pamazām izlaidu (kas nebūt nebija acīmredzami),
bet beigās vispār "nolikos". Partija izvērtās diezgan sarežģīta un pat
ar
silikona briesmoņa palīdzību īsti pie skaidrības netiku. Kaut kad tuvākajās
dienās varbūt iemetīšu linku uz partijas analīzi.
Otrajā kārtā dabūju pavisam "zaļu" puišeli pretī, kurš izspēlēja
makten
drošu variantu pret kuru ar melnajiem cīnīties par uzvaru ir pagrūti.
Tomēr man izdevās puiku piešmaukt un tikt pie uzvaras.
Trešā kārta - jauniete, bet jau meistares godā, Katrīna Šķiņķe.
Absolūti debīli izspēlēju atklātni un ar baltajiem dabūju sliktāku
pozīciju. Tā arī balansēju uz šī "sliktāk" un "pavisam slikti" robežas
līdz pat galotnei (jāatzīmē, ka pretiniece pa vidu palaida garām
uzvarošu kombināciju), kurā jau varēju cerēt uz neizšķirtu. Pati
galotne laika trūkumā izvērtās par īstu trilleri, kuram sekoja liela
daļa turnīra dalībnieku. Galarezultātā pārtērēju apdomas laiku
objektīvi neizšķirtā pozīcijā.
Ceturtā kārta - otrās kārtas dvīnis. Šoreiz gan to pašu drošo variantu
izspēlēja seniors un pēc ilgstošas spēkošanās panāca neizšķirtu
galotni, kuru gan veiksmīgi "pagrūda" pārejot uz jau zaudētu bandinieku
galotni. 2 no 4. Laikam būs jāpastudē kaut kādi asāki
sicīļu varianti, lai ir ko likt pretī šādai spēlei uz
niču.
Piektā kārta - nepatīkama situācija, pretī ielozēts Meistars, kurš šajā
turnīrā nodarbojas ar partiju dāvināšanu, lai pazeminātu savu reitingu
un varētu šmaukties spēlējot savam līmenim neatbilstošos turnīros
ārzemēs. Meistars piedāvā neizšķirtu. Es pieņēmu. Varēja jau prasīt,
lai spēlē, bet zinot viņa ekscentrisko dabu, nebija nekādas vēlmes to
darīt. Nekad nezini kas tādā partijā var notikt - pretinieks var
vienkārši aiziet un likt Teu sēdēt pie galdiņa gaidot, kad viņam
beigsies laiks, var pabīdīt dažus gājienu un padoties. Jebkurā gadījumā
nekāda cīņa nesanāk, ja vienam "po". :(
Sestā kārta - pretī meistarkandidāts, kurš ar Fišera cienīgu rezultāti
izkāva Latvijas čempionāta pusfinālu, bet kuram šajā turnīrā īpaši
neiet. Partija pret mani bija viens no piemēriem. Diezgan slikti
izspēlēju atklātni un nonācu grūtā pozīcijā. Pretinieks mierīgu sirdi
varēja nodarboties ar pozīcijas uzlabošanu un gaidīt izdevīgu mirkli
izšķirošajam sitienam, man pašam nekādas spēles nebija. Šādā situācijā
nolēmu mēģināt, kaut ko noupurēt, lai nebūtu jānoiet pa burbuli bez
slavas. Šis plāns veiksmīgi nostrādāja, jo pretinieks izrādījās
pārsteidzosi materiālistisks un nolēma pievākt kvalitāti. Rezultātā jau
pēc 5 gājieniem viņš bija bez diviem bandiniekiem un varēja mierīgu
sirdi padoties. Partija sanāca neloģiska, bet ļoti interesanta.
Septītā kārta - pretī pirmās sporta klases šahists, pēdējā kārta,
īpašas vēlmes cīnīties nav. Zaudēt galīgi negribas. Spēlējam abi
diezgan droši, mēģinu kaut kā realizēt minimālo atklātnes pārsvaru, bet
pretinieks noforsē neizšķirtu galotni. Paspiežam rokas un ejam mājās.
Tāds bija turnīriņš. Kad pabeigšu komentēt partijas, ielikšu linku.
Pārītis interesantu cīņu bija. Žēl tikai, ka svētdienā neiedeva pretī
pohaino
makmerfijs man ar viņa pohaino personības daļu vēl nenokārtots rēķins no vienas senas Universiādes :)
Garīgais:: darba spara pilns
Mūzika: Jamie Cullum "Twentysomething"