Pēdējās četras sava atvaļinājuma dienas pavadīju spēlējot "Mūžīgā šaha" atklātajā turnīrā. Laika tērēšana jau baigā, bet, ņemot vērā, ka pārējo atvaļinājuma laiku patērēju vēl bezjēdzīgākā nekā nedarīšanā, tad ir piedodami. Pie tam, nebiju normāli šahu spēlējis kopš jūlija beigām. Lai nu kā, bet atkarība no šīs karaliskās spēles ņēma virsroku.

Laika kontrole - 90 min. + 15 min pēc 36. gājiena, katram dalībniekam. Tātad nekāds prasts Nedēļas nogales turnīrelis nebija, pie tam sola apskaitīt arī starptautisko reitingu.

Pirmajā kārtā biju, kāmakmerfijs izteicās, "lielgabalgaļa". Pats gan ar šādu lomu samierināties negribēju un cīnījos cik tik iekšā. Atklātnes variantu zināju labi un dabūju pārsvaru, kuru pamazām izlaidu (kas nebūt nebija acīmredzami), bet beigās vispār "nolikos". Partija izvērtās diezgan sarežģīta un pat ar silikona briesmoņa palīdzību īsti pie skaidrības netiku. Kaut kad tuvākajās dienās varbūt iemetīšu linku uz partijas analīzi.

Otrajā kārtā dabūju pavisam "zaļu" puišeli pretī, kurš izspēlēja makten drošu variantu pret kuru ar melnajiem cīnīties par uzvaru ir pagrūti. Tomēr man izdevās puiku piešmaukt un tikt pie uzvaras.

Trešā kārta - jauniete, bet jau meistares godā, Katrīna Šķiņķe. Absolūti debīli izspēlēju atklātni un ar baltajiem dabūju sliktāku pozīciju. Tā arī balansēju uz šī "sliktāk" un "pavisam slikti" robežas līdz pat galotnei (jāatzīmē, ka pretiniece pa vidu palaida garām uzvarošu kombināciju), kurā jau varēju cerēt uz neizšķirtu. Pati galotne laika trūkumā izvērtās par īstu trilleri, kuram sekoja liela daļa turnīra dalībnieku. Galarezultātā pārtērēju apdomas laiku objektīvi neizšķirtā pozīcijā.

Ceturtā kārta - otrās kārtas dvīnis. Šoreiz gan to pašu drošo variantu izspēlēja seniors un pēc ilgstošas spēkošanās panāca neizšķirtu galotni, kuru gan veiksmīgi "pagrūda" pārejot uz jau zaudētu bandinieku galotni. 2 no 4. Laikam būs jāpastudē kaut kādi asāki sicīļu varianti, lai ir ko likt pretī šādai spēlei uz niču.

Piektā kārta - nepatīkama situācija, pretī ielozēts Meistars, kurš šajā turnīrā nodarbojas ar partiju dāvināšanu, lai pazeminātu savu reitingu un varētu šmaukties spēlējot savam līmenim neatbilstošos turnīros ārzemēs. Meistars piedāvā neizšķirtu. Es pieņēmu. Varēja jau prasīt, lai spēlē, bet zinot viņa ekscentrisko dabu, nebija nekādas vēlmes to darīt. Nekad nezini kas tādā partijā var notikt - pretinieks var vienkārši aiziet un likt Teu sēdēt pie galdiņa gaidot, kad viņam beigsies laiks, var pabīdīt dažus gājienu un padoties. Jebkurā gadījumā nekāda cīņa nesanāk, ja vienam "po". :(

Sestā kārta - pretī meistarkandidāts, kurš ar Fišera cienīgu rezultāti izkāva Latvijas čempionāta pusfinālu, bet kuram šajā turnīrā īpaši neiet. Partija pret mani bija viens no piemēriem. Diezgan slikti izspēlēju atklātni un nonācu grūtā pozīcijā. Pretinieks mierīgu sirdi varēja nodarboties ar pozīcijas uzlabošanu un gaidīt izdevīgu mirkli izšķirošajam sitienam, man pašam nekādas spēles nebija. Šādā situācijā nolēmu mēģināt, kaut ko noupurēt, lai nebūtu jānoiet pa burbuli bez slavas. Šis plāns veiksmīgi nostrādāja, jo pretinieks izrādījās pārsteidzosi materiālistisks un nolēma pievākt kvalitāti. Rezultātā jau pēc 5 gājieniem viņš bija bez diviem bandiniekiem un varēja mierīgu sirdi padoties. Partija sanāca neloģiska, bet ļoti interesanta.

Septītā kārta - pretī pirmās sporta klases šahists, pēdējā kārta, īpašas vēlmes cīnīties nav. Zaudēt galīgi negribas. Spēlējam abi diezgan droši, mēģinu kaut kā realizēt minimālo atklātnes pārsvaru, bet pretinieks noforsē neizšķirtu galotni. Paspiežam rokas un ejam mājās.

Tāds bija turnīriņš. Kad pabeigšu komentēt partijas, ielikšu linku. Pārītis interesantu cīņu bija. Žēl tikai, ka svētdienā neiedeva pretī pohaino makmerfijs man ar viņa pohaino personības daļu vēl nenokārtots rēķins no vienas senas Universiādes :)