Ir mirkļi, kad, skatoties televīziju vai klausoties radio, kritiski domājošam cilvēkam gribas smieties par naivajiem un absurdajiem izteikumiem, ko jādzird no žurnālistu, politiķu vai kādas citas ekrāna sejas. Taču, kad muļķību straume nepārstāj plūst, bet to paudējs gadiem nepazūd no zilā ekrāna, smiekli vairs nenāk. Dažreiz ne tikai gribas raudāt, dažreiz pārņem niknums, kad zūd ticība, ka esi nevis nelabojama naivuma, bet rafinētas citu lētticības ekspluatācijas liecinieks.

Taču dažreiz kļūst pagalam bēdīgi, kad saproti, ka vēro muļķības triumfu, kas maskējas kā gudrība, cēlums un žēlsirdība. Pavisam smagi ap sirdi paliek tad, kad saproti, ka īsti neko nespēj darīt, jo sapratīs tikai savējie, taču to ir tik gauži maz.

Šis ir stāsts par skeptiķa dilemmu Ziemassvētku labdarības laikā. Par akciju “Eņģeļi pār Latviju”.

( Turpināt )

Tags: Eņģeļi pār Latviju, Filadelfijas institūts, atbalstītā komunikācija, eseja, facilitated communication, filadelfijas metode, iahp, lnt, skepticisms, ziedot.lv