From: antuanete	Date: 30. Maijs 2006 - 16:03		(Saite)

Man vissmieklīgākais likās viens no nesenajiem latvijāņu rakstiem, kur šamējie solidarizējas ar maskaviešiem kuri situši praida dalībniekus. Tas nekas, ka tur piedalījušies ij nacionālboļševiki, ij komunisti. Mūsējie urrānacionālisti tai brīdī, protams, aizmirst par to, ka tie tak viņu mūžsenie ienaidnieki. Tādu vidējo latvijāni, kas publicējas viņu spieta vietā, vislabāk var vizualizēt ar putām uz lūpām, siekalām šķīstot no kādas tribīnes izkliedzot austrumnieciski ornamentētu demagoģiju PRET! Tikai PRET kaut ko... :)

From: nazis	Date: 31. Maijs 2006 - 14:06		(Saite)

Mjā, arī to esmu novērojis... Starp citu, interesanti - paņemsim to pašu latvijāņu "mātesuzņēmumu" NSS. Viņu darbībā (kā arī programmā, ja kas) nesalīdzināmi vairāk ir "pret", nekā "par". Ja nu hipotētiski pieņemam, ka viņi iegūst 51 deputāta vietu Saeimā (kas (1) ir neiespējami un (2) ir obligāts priekšnosacījums, lai viņi ar "atrotītām piedurknēm" varētu realizēt savu programmu), tad sanāks varen jautri - viņi cīnīsies pret, pret, pret... Bet, galu galā, PAR ko viņi cīnīsies?
Es arī esmu nacionālists - daudzi pat saka, ka mani uzskati esot visnotaļ radikāli - un tomēr es atbalstu tikai tādu darbību, kas ir vērsta "par" kaut ko. Tīņu vecumā var atļauties būt "pret" (galu galā, katrs no mums 15-18 gadu vecumā ir bijis dikti "pret" kaut ko noskaņots - ar to jāsaprot, ka šis "kaut kas" var pat būt kaut kas ļoti abstrakts), tomēr pieaugušiem cilvēkiem būtu jāsaprot, ka panākumus var gūt, tikai cīnoties par, nevis pret.