What does not kill you, makes you stronger.

April 5th, 2010

12:09 am

 Pārliecinājos, ka Ferma ir riktīga Vislatvijas sērga. To spēlē tante, brālēna sieva un viņu mazgadīgais [7-8 gadi] dēls. Un man nav ne jausmas par otra brālēna ģimeni. Ā, un pirmais brālēns arī apsver domu sākt. Respektīvi, no man zināmajiem tajā mājā nespēlē onkulis un pirmā brālēna ļoti sīkais dēls.
 Ferma ir smieklīga. :D

 Un ja jūs zinātu, cik smieklīgi bija kolektīvi [es, tante, brālēns, viņa sieva, dēls] stāstīt maniem vecākiem par Fermu... Komēdijas vērts materiāls, seriously.

12:29 am

 Wiii, jau 5. aprīlis. Tikai desmit dienas palikušas! ^^

01:33 am

 Braucot mājās no ciemošanās, noformulēju, kāpēc man ne pārāk patīk braukt lielā tumsā. Tā ir sajūta, ka priekšā redzi tikai maz [man ir sūdīgs acumērs] metru, respektīvi, nezini, kur būs ceļš. Ja nav redzama viduslīnija, tad es vispār visu laiku braucu iekšēji stresaina, jo konstanti šķiet - ceļš pēkšņi pazudīs vai nogriezīsies, un es attapšos, ar pāri pa 100 km/h nobraucot no tā kaut kādā pļavā [labākajā gadījumā]. Ja viduslīnija ir, tas vienalga dod tikai pseido-drošības sajūtu, jo tad ir bail, ka līnija pazudīs, kas novedīs pie tās pašas ceļa pazušanas. Tāda neliela fōbija tieši no nobraukšanas no ceļa, lai cik dīvaini tas neizklausītos. Bet tas nenozīmē, ka es nebrauktu, ja ir iespēja. Man patīk kontrolēt situāciju, that's all.

01:48 am

 Unbelievable, vēl nav pat divi naktī, bet es jau gribu gulēt. Parasti es ielīdu gultā ap pieciem un tad vismaz pusotru stundu vārtījos bez miega, bet šodien, izskatās, šis paradums piedzīvos patīkamas pārmaiņas.

 Senie latvieši Lieldienas svinēja trīs dienas. Šodien otrās. Pateiktu Cheers!, ja būtu ko pieskandināt, bet pateikt gribas tāpat. Cheers!


02:11 am

 Ha, kāds pieminēja gulēšanu? SoftDB ir atpakaļ no virtuves ar tēju+pienu, kūku un saldējumu. Kāda vēl gulēšana tagad? Dievinu svētkus, kad mājās ir viskaut kas garšīgs tāpat vien, nav speciāli jāiet pakaļ uz veikalu, ja ko gribas. 
 Šīm vakariņām piestāvētu kāda Gossip girl sērija. Pirmo sezōnu esmu dažos vakaros noskatījusies, tagad jāiesāk otrā. Šī ir bijusi viena no labākajām pēdējā laika dienām, kā nekā. Kāpēc gan tad to skaisti nepavadīt?

 "Good morning night, Upper east siders." (Gossip girl)

09:15 pm

 Ja jūs zinātu, kā man no vakardienas šūpošanās sāp visas iespējamās maliņas... Actually, kājas un rokas. Tās šūpoles bija ķēdēs iekārts padsmit centimetrus plats dēlītis ar nenoapaļotām, taisnleņķa malām un ķēdes - kā jau kārtīgas govju ķēdes. Un šūpoties man patīk, tāpēc darīju to daudz. Ļoti. Vienvārdsakot, auč, tas tagad ir sāpīgi plaukstām, augšdelmiem, vēderam, dibenam, augšstilbiem... visam iespējamajam, karoč. Cerams, ka karsta duša palīdzēs.

 Šovakar biju aizgājusi līdz bankomātam pārlikt naudu kartē, un ārā bija mana ideālā gaisa temperatūra un Jelgavas stāvoklis. Vēss, bet ne auksts, un svētdienas vakara klusums/tukšums. Nespēju iet uzreiz atpakaļ uz mājām, tāpēc pastaigājos vēl mazliet. Lūk, tādā klimatā es varētu dzīvot visu gadu, maksimāli vēl par desmit grādiem siltāku. Mrr.
 Un tikko sāka līt, fuck. Brīvdienas beidzās, saucas. Lai gan, rīt divas lekcijas un tad līdz nākamajai pirmdienai tikai vēl trīs piektdien, tā ka viss joprojām būs visnotaļ brīvs, bet tik`n`tā. 
 Klau, bet tikko sapratu, ka jāmācās vēl tikai divi mēneši [+ kursadarbs, kuram joprojām nav pat tēmas]. Ja esmu septiņus jau izturējusi, izturēšu vēl divus. *nopūta* Cerams.
Powered by Sviesta Ciba