04:16 am Lūk, ko 21. gadsimts var izdarīt ar cilvēku. Un sakiet vēl, ka sociālajiem medijiem maz varas. Pēdējās desmit minūtes biju vieglā panikā soļojusi pa istabu, gaidot, kamēr kāds no diviem vienīgajiem cilvēkiem onlainā skaipā atbildēs, jo pēc vismaz desmit mēģinājumiem ieiet draugos un vēl vairākiem mēģinājumiem atjaunot paroli [ko neesmu aizmirsusi] man brutāli uzrādīja, ka šāds ēpasts neeksistē. Ap to brīdi mani jau bija pārņēmušas visnotaļ apokaliptiskas vīzijas par to, kas varētu būt noticis ar manu kontu.. Ok, es saprotu, ka tas izklausās sekli. :D Well anyway, tātad, uzrakstīju tiem cilvēkiem, turpināju viegli panikoties, līdz dr.lv sākumlapā parādījās uzraksts, ka 'tehnika niķojas'. Labi, ka neviens no abiem neatbildēja... Vispār izdomāju, ka laikam nemaz neiešu gulēt, jo tad atkal nogulēšu līdz vakaram - pamosties būs neiespējami. Lai arī galu galā viss noteikti izvērtīsies par pasnaušanu, un tā - par gulēšanu, bet vismaz plāns paliek. |
What does not kill you, makes you stronger.
April 4th, 2010
11:35 am |
11:16 pm Aizpagājušajās Lieldienās man bija škrobe/besis/fucking-feeling, kā dēļ braucu uz Ožiem pasēdēt. Man patīk tur, kaut kā mierīgi. Pagājušajās Lieldienās es biju laukos pie radiem. Šajās Lieldienās es biju plānojusi atkal aizbraukt līdz Ožiem. Ap pusdienlaiku mājās ieradās vecāki un ierosināja braukt uz Tukumu pie radiem. Re, kā sanāca - gribēju kā aizpagāišgad, sanāca kā pagāišgad. Šodiena bija unikāla. Es pavadīju laiku ar bērniem, noglaudīju suni un runājos ar visiem radiem pēc kārtas. ES, kas fucking necieš jebkāda izmēra sīkos, baidās no suņiem un saviesīgos pasākumos runā tikai pēc pieprasījuma, un i to ne pārāk plaši. What the hell is wrong with me? Šodien es sajutos tā, it kā mācītos īsto studiju programmu. Par mācībām runājot, pa TV gāja Dejo ar zvaigzni X, un tā es uzzināju, ka tur piedalās viena mana kursabiedrene. Not that we know each other, bet enīvei. Ir taču cilvēki, kas pamanās kaut ko dzīvē jau sasniegt, kamēr ir tādi, kas joprojām nav izdomājuši, ko ar dzīvi darīt. Yep, I'm talking about myself. Vēl es dabūju vakarā vest brālēnus uz veikalu pēc alus. [Biju vienīgais pieejamais skaidrais šoferītis.] Jaunā Ford universālī, dīzelī, pie tam. Šausmas, ar tik jūtīgu mašīnu kopš eksāmena braukts nebija. :D Bet nu ar visu to, ka biju iespīlēta pagalam augstā sēdeklī un pamatīgi raustījos no sākuma, viņi atzina, ka braucu tīri labi, kas ir pat ļoti objektīvs spriedums, ņemot vērā, ka viens no viņiem toč ir baigais mehāniķis, otrs gan jau arī. Starp citu, kā par brīnumu, es vairāk uztraucos nevis par mašīnu, bet gan par maksimāli labāko iemaņu parādīšanu. Respektīvi, jūtos droši pat pie sveša, jauna, neērta auto stūres. Un tētim vairs nav iebildumu pret manu braukšanu. Which is cool, jo tas viss nozīmē - esmu salīdzinoši [uzsveru: salīdzinoši] labi jau iemanījusies stūrēt un pedāļus spaidīt. ^^ Aj, man ir vēl, ko rakstīt, tāpēc šovakar vēl paspamošu. Stay tuned or feel free to ignore, makes no difference to me. ^^ |
Powered by Sviesta Ciba