ak, egoisms- tas ir tik izplatīti, pazīstami. ik pa laikam meklēju kādu taciņu, pa kuru izlaipot, lai ego mazinātu, bet tas stipri iesakņojies. tomēr, cik interesants vārdu salikums : personiskā dzīve. personiskā taču. tātad tas nozīmē arī kaut kāda veida attiecības. hmm, par to jāpadomā...


nesen nonācu pie interesanta jēgas redzējuma. proti, jēga būtu cilvēka interesēs, kam veltīts brīvais laiks, kas ļauj izpausties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas izpaušanās fakts ir ģeniāls. jo, piemēram, jūties vientuļi, paņem kādu grāmatu palasīt/paklausīties, noskaties filmu.. klausies mūziku. bet no visa paliek tikai sliktāk, jūties vēl vairāk viens. bet nebiju domājusi, ka šādas intereses vnk nedod iespēju izpausties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mandomāt, kotelīte, filma, grāmata, pārdomas, pierakstu veikšana kādā kladītē dialoga ar sevi formā vai tāpat vien, izlīdz, bet bez cilvēkiem nevar... cilvēkus vajag. kaut ik pa laikam, kaut uz kādu brīd.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bez cilvēkiem nevar gan, bet tomēr - ja tiek pāri tam visvientuļākajam brīdim - tad cilvēkus negribas un šķietami nevajag. [reizēm vnk jāspiež sevi komunicēt.. man visus skolas gadus augusta beigās nevienu nevajadzēja..]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cilvēki ne vienmēr ir sabiedrība, kuras mēdz būt par daudz... Cilvēki ir arī sava veida reakcija uz viskautko, viedokļu par lietām apmaiņa, bez kuras daudzas atziņas īsti nesasaucas ar reālo dzīvi. Realitātes izjūtai reizēm ļoti vajag sarunu.

(Reply to this) (Parent)