all things beautiful.

tā besī, ka visu laiku kaut kas jādara

es gribu klausīties dobjā šalkoņā, nezinot no kurienes tā nāk.

Mani baida pēkšņi, finansiāli apgrūtinoši, impulsīvi lēmumi.
Tieši tādēļ izlēmām pēc pusotras nedēļas braukt uz Japānu, ar tranzīta dienām Šanhajā.
Tieši tā, kā darītu atbildīgi adults.

Mamma arī brauks.
Scary, bet whooooo. Yolo, I guess.

I shuddered at the awareness that I was no longer a normal human being. How on earth would I exist as a member of the human race with this heightened perception that we are each a part of it all, and that the life force energy within each of us contains the power of the universe? How could I fit in with our society when I walk the earth with no fear?

man birojā ir ziemassvētku sajūta pašai ar sevi