|
[Nov. 3rd, 2005|10:58 pm] |
Dzeltena lapa mirst, klusām līdz ar rīta salnu...
Tu strādā par daudz, par vēlu dodies mājās... Jā, bet kam tas rūp? Nav jau neviena pie kā steigties... Salkani vai ne? Un kas par to, šovakar tā jūtos.. |
|
|
Comments: |
un kādēļ gan mēs sev nevarētu atļaut skumjas? būtībā jau, ja māk to visu tā pareizi pagriezt, tad tas pat sanāk skaisti
zinaamaa daudzumaa... varbuut, tacu taam meedz buut arii taada, kaa virziena mainja izmisuma virzienaa..
tadi posmi ir visiem galvenais ir sekot lai nekluust slimiigi | |