manuprāt, kaut kas tamlīdzīgs arī ir mīlestība, tās tirpas un karstuma viļņi, kā arī mīkstie ceļi ir iemīlēšanās. citiem vajag tikai iemīlēšanos, citiem mīlestību, piemēram, man vajag to mīlestību vairāk (to, kā es to uztveru, vajag lai man pievērš uzmanību, lai es esmu tā galvenā, bet man nevajag garkātainās rozes reizi nedēļā, man pietiek, ja uzdāvina zeķītes, jo man salst ziemā kājas. no tāda teksta es vienkārši kūstu!), taču reizi pa reizei vajag arī taureņus vēderā. pagaidām sanāk (pēc astoņiem mēnešiem), zinu, ka tas laika strēķis vēl ir gana mazs, bet ir labi. vēl man šķiet, ka pie mīlestības pieder mērena greizsirdība un tāda neliela bailīte. nu, tu saprati, ko es domāju?