| 3:55p |
terapija man nāk par labu, antonio šķietami absurdie padomi tomēr ir bijuši viedi
iepazīt sevi, pieņemt sevi, sadzīvot ar sevi, dot sev to, ko tev patiesi vajag, tāds tas viss process
it kā ļoti vienkāršs jau
man mīlēt sevi nozīmē
1. daudz daudz strādāt un staigāt vecvecos džinsos bez nekāda meikapa (ko es sev piešķiru)
kas izskatās nožēlojami, bte tā nu tas ir: pucēties un slinkot man nozīmē nāvi
2. pilnīgi izslēgt ikdienas rūpes
nuja, bez sirdsapziņas pārmetumiem man ir cilvēks, kas pilnībā noņem man mājas un sadzīves būšanas - akdies, lai slava tam, lai slava tam, lai slava tam !!!!
3. šad un tad vīns un sarunas ar sev līdzīgiem
4. šad un tad avantūras, naudas šķiešanas un braucienu kur deguns rāda
laikam pat sekmējas, jo pamazām kļūstu mierīgāka
man ir milzīga tudū liste, jūnijs pilns ar mītiņiem, eksāmeniem, braucieniem, nezinu, kā pārdzīvošu, bet gan jau būs labi
PS par privāto dzīvi cits stāsts, drusku komplicētāks |
| 4:55p |
sarūgtinātā skolotāja pēc klases ekskursijas (nu tas surviving trip)
Dear Parents,
As I told the students, I was delighted with the way they behaved during the school trip.
Everyone joined in the activities of abseiling, hydro-speed, rafting, mini-rafting and orienteering and I’m sure you have heard how much they enjoyed all of them. Apart from Alessandro hitting his leg on a rock, the week passed without incident.
My only negative comment is that I was disappointed how few parents and students had the grace to thank Mr. Pollicini and I for organising the trip. As I’m sure you realise, taking a group of third year students away on a school trip is exhausting and nerve-wracking and a word of thanks would have meant a lot to us.
Godavārds, man vienkārši neienāca prātā, ka man būtu jāsūta pateicība (un kur un kā utt) |