Snorke's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Saturday, April 23rd, 2011
Time |
Event |
1:43p |
Fuck the moral and do what you want - psihoterapeita padoms !!! back no terapeita, noraudātu degunu
dažas lietas bija foršas,,
1. viņš domīgi: man izskatās, tev liekas, ka you deserve love
,,,, vai ta ne ? vai ta katrs nav pelnījis mīlestību, nu vismaz no vecākiem ?
nooo! universe doesnt care of you !
2. tad vēl viņš prasa: kas ir mīlestība ? kas ir tikt mīlētam ? es aprakstu
nē, tā nav mīlestība,,, bet tas ir TAS, KO TEV VAJAG
3. ko tad lai es darau ? ko tad lai es daru ?
viņš atbild: fuck the moral
w-hat ?
fuck the moral and do what you want
nuvo, un par šo padomu 150 euro, ko būtu varējusi saņemt no katra bārmeņa lētāk !!! (joks) | 1:53p |
mans gadījums protams ir banālākais cilvēces vēsture
psihoterapeita hipotēze ira:
1) bērnībā neesmu saņēmusi mīlestību (vecāki mani mīlēja, bet ne tā kā man vajag)
2)līdz ar to no katra vīrieša es prasu vecāku mīlestību, kādu man neviens nesniegs
attiecības ir starp 2 pieaugušiem galu galā
es gan teicu, ka mani neviens nekad nav mīlējis, bet psiho teica, ka vīrietis sievieti mīl savādāk kā tēvs meitu
3) es nevaru atgriezties bērnībā un dabūt citus vecākus
4) VIENĪGAIS, ko es varu darīt - beigt lūkoties pēc mīlestības riņķī un sākt dot mīlestību, SEV
man jākonstruē mīlošie vecāki sevī iekšā, un jādod sev mīelstība, rūpes, jāizvirza savas vajadzības kā prioritāras, jāpieņem sevi kāda es esmu, jādāvina sev skaistas lietas, vispār fuck the rest
es tagad pilnīgi nezinu
sākums bija : aizgāju paēdu garšīgas pusdienas bez gaļas (es gaļu (un gaļēdājus) vispār nīstu, kāpēc es vispār to ēdu)
Una tagd es sev prasu kā mīlošs tēvs: ko tu gribi ? aizbraukt kaut kur,, viena,,, pavadīt dienas neplānojot,,, lasot,, raudot,,, dzerot,, klīstot pa krogiem,, skatoties kino,,,
bet es zinu, ka es to neizdarīšu,, jo nu ,,, bet es tak to varētu - pateikt auklei un bērnam ka man ir komadējums un ieveidot slepenu dāvanu no sava tēva (iekšējā)
3 dienas Londonā,, vai kur ? | 2:06p |
vēl: viņš domā, ka tas, kas ar mani notiek tagad, ir saistīts ar to, kas notika ar mani 13 gadu vecumā, cēlonis notika 13 gados
bet 13 gadu vecumā notika, lūk, kas
nedēļu pirms manas 13. dz.d. piedzima mans trešais brālis, Dauna sindroms, viņu atveda uz māju, bet pēc 3 mēnešiem atdeva - nu tur, speciestādē, garīgi atpalikušiem, kur viņš dzīvo līdz šobaltdienai (iestādes gan gadu gaitā mainītas)
(bija padomju laiki, un tika uzksatīts, ka ģimenei būs labāk, ja šādi nederīgi un atšķirīgi cilvēki dzīvos nošķirti, tā nebija pavēle, bet nu stingra rekomendācija, bet nu to varēja neievērot un bērnu paturēt ģimenē, bet mani vecāki izvēlējās tādu ceļu)
jā, es to visu mūžu esmu izjutusi kā stigmu, ne viņa slimību, bet vecāku atteikšanos no viņa,,, pasniegtu kā par labu esošajiem "veselajiem"
un viņs teica: tu biji atšķirīga no ģimenes. viņš bija atšķirīgs no ģimenes, viņš nokļuva mental asylum
viņs nepabeidza domu, bet nu es raudāju kā traka, augs apkalta gaalīgi
tu biji atšķirīga no vecākiem, bet tu neesi atšķirīga no citiem cilvēkiem
tu domā, ka tu esi savādāka, bet tu neesi
tā esot mana problēma
tu domā, ka tu esi savādāka, bet tu neesi | 2:22p |
viss, es braukšu 3 diena slepenā ceļojumā
nu tur kā ļeņins: sievai, ka pie mīļākās, mīļākai, ka pie sievas, bet pats bēniņos Marksu
bērnam un auklei, ka komadējums, darbā, ka studijas
bet tad es iedomājos: es tak nespēju visiem pateikt: es aizbraucu atpūsties ! nē, es to nespēju, bet, vienalga, jau slepeni aizbraukt ir sasniegums
kur man doties, a ? Lisabona, tur ir fado, okeāns, Londona, tur ir grāmatu veikali un mūzikli,,, vientuļa grieķu sala,,, ?
ja tev būtu 3 dienu dāvana uz jebkuru punktu, kur brauktu TU ? | 4:54p |
pabeigšu šo daktersāgu ar pozitīvu noti, pat divām (nu kā jau pienākas happy end)
1. Braucu šodien 11:00 uz Sesto Calendi, bet ainava ah, kalni ah, viss zied ah, toyotā plivinās vējš, un es nodomāju, nu smalki, braucam ārstēt smalkās kaites un es saceru dramatiskus stāstus un tad es saprotu, ka šausmīgi jauki būt mazliet psihiski traumētam, ja apkārt tik smuka ainava un nekas cits nekait, es pat pieķeru sevi pie domas, ka tā ir daudz labāk kā būt normālam ar normālām dzīves grūtībām (nu tur maz dzīvojama platība un aizcietējums un riebīgs priekšnieks un nepietiek naudas) 2. Stāstu, ka man jau ir labāk, ēdu labi, guļu labi, man ir ambīcijas un plāni. Bet - no rīta grūti izlīst no gultas un kaut kur iet, negribas. Un tad es daru tā: es dzeru kafiju, lasu Vudiju Allenu un gaidu, kad man iegribēsies kaut kur iet. Un parasti ap 10 man iegribas un tad es eju
un šai mirklī es sapratu, ka pati esmu tāds Vudija Allena varonis, vakarā iedrukāšu vienu viņa gabalu, pilīgi ģeniālu
lai neaizmirstas: varoņi ir psihoterapeits un Kucelfīgers:
Kucelfīgers ir otro reizi nelaimīgi precējies, viņa sieva ir resna, Kucelfīgers pats ir spalvains, pliku pauri, bet viņam ir dvēsele Kucelfīgers žēlojas, ka viņam vajag romantiku, kaislīgu jaunu mīļāko, flirtu sveču gaismā Psihoterapiets pātrauc viņu Kucelfīgers brēc, ka viņš ir to pelnījis, ka neviens viņu nemīl un nesaprot utt Psihoterapeits saka, ka es esmu psihoterapeits, ne burvis Kucelfīgers iesaucas: man vajag burvi ! un aizdodas un nākamjā dienā viņam pazvana burvis, viņš dodas turp, burvis parāda ierīci, tādu kā kumodi, kur Kucelfīgeram jāielien, un, ja tai pašā ierīcē ieliek grāmatu, Kucelfīgers momentā iemiesojas tās grāmatas vidē, viss notiek
Ko Kucelfīgers izvēlas ? Bovarī kundzi
ielien kumodē un ... |
|