vakar pēc ļoti ātras svecīšu nopūšanas, tik ātras, ka neviens nepaspēja ne paķert fotoaparātu, ne ko, mans brālis jautā jubilāram: "a tu vēlēšanos ievēlējies?"

un viņš atbild: "nē, man viss ir, man neko nevajag."

micdrop.

un kā mēs iepriekš dzīvojām bez tās šūnu apziņošanas? septiņos no rīta (vēl pirms modinātāja!) uzcēla mani augšā, jo paziņojums sāka skanēt gan pa manu, gan pa sīkā telefonu (kuram vakar apritēja 7 gadi, how is that even possile, since i haven't aged a day?!), oranžais brīdinājums par lielu sniegu no 7.00 am līdz 7.00 pm. diezgan nelaikā, es jums teikšu. tagad man jādomā, sanāks viss pēc plāna vai nē? 7.00 pm man bija plānots kino. ignorance is a bliss.

Karlsens: 

"Anglis Džons Nanns nekad nekļūs par pasaules čempionu — viņš tam ir pārāk gudrs. Viņa izpratne un slāpes pēc zināšanām novērš viņa uzmanību no šaha."

"Es negribu uzzināt savu IQ līmeni — tas man varētu būt nepatīkams pārsteigums."

Jā, protams, ikviens var brīvi izvēlēties savus elkus, taču "cilvēki ar tetovējumiem nekļūst par kosmonautiem". ( Daudz )

pagāja diezgan ilgs laiks, kamēr mēs ar spotifaju sadraudzējāmies, bet tagad viņš man skandina soft lounge, un tā mūzika der pilnīgi visam. 

no rīta atveru durvis.

silti!

aizeju paskatīties, cik tad grādu, - plusi, vai?

-7.5 pēc celsija