Izskatos pēc pielaizīta diplomāta- saldā puikiņa. Līdz mājām nepaspēju pat aiziet, kad man jau trīsas sāka kanti sist... :D

Bija jauki.- ka tik ne tā... NU jā nelielas špāsītes un jaunatklājumi. PAr citiem- tas ir.
Nekrofilma- Čorni- nu kapēc to filmu vajadzēja uz likt... :D

Pirts bija ok... par spīti, ka ārsti teica, ka nedrīkstēju... ejiet jūs visi ratā... beidzot izdarīju ko pats vēlējos... Sapratu, ka man nav šances. Un patlaban, laikam, arī nevajag. Nevaru tik ātri visu...
Gribas it kā gulēt- forši mūsējie samasēja austriešus... 5:1. Gribās parunāties... ar vienu no diviem esmu jau izrunājies... jādabū otra tikai rokās...
Pārāk daudz kas sakrājies... nē viņi nav izlietnes, kurās es mazgāju savas rokas un seju...

Paldies, Evitai un Raitim, ka viņi tomēr saņēmās un atbrauca par spīti visam... :D

50ls- paikā nav joka lieta... :p

Pirts pat dziedēja, laikam. Varu skatīties uz visu beidzot brīvāk. Nav tikai ko darīt...
Aiz nav ko darīt pieliku pie vietas, pieklājīgi protams, Čorņa mammu- viņa sāka stāstīt cik nepabeigta ir viņa dāvana- es uz reiz sāku runāt par impresionismu- Monē, Degā... utt. Laikam pamatīgi pārsteidzu, ka Čornim ir arī inteliģenti draugi...

Sagadīšanās arī varēja mierīgi būt- zināmu iemeslu dēļ... :D Bet nu jā... es cienu. Mani daudzi piešmauca- Agnese piemēram.... :D nekas labi vien bija ka viņa nebija- alkohola krājumi pazustu ātri vien... :D

Dzīvē bieži ir tāds aukstums,
Ka līdz kaulam dažkārt iet.
Nav vairs putnu, ziedu plaukums,
Gribas tikai projām skriet.

Manas rokas tagad saltas,
Arī acīs aukstums svilst.
Visas labās domas važās kaltas,
Nevaru vairs labu bilst.



P.S.
Nescis, quam doleam.
(Tu nezini, kā es ciešu.)
Terencijs.

Ar mīlestību sadūries,
Kur tagad prāts mans ies?
Cik tālus ceļus mana sirds,
Tavai pakaļ skries?

Cik ilgi vēl tā asiņot,
No plašas ilūzijas?
Kā var sev pašam paziņot,
Ka brūces šūs no prastas lauku dzijas?

Kā vairāk es sev spētu riebt,
Lai atmostos no visa.
Man vajadzētu vaigos kniebt,
Kas bijis- bijis, un tā vairs nav-
Viss pārējais jau dzisa.

Now I know,
That I can't make you stay.
But where's your heart?
But where's your heart?
But where's your,

And I know.
There's nothing I can say.
To change that part.
To change that part.
To change.

So many,
Bright lights they cast a shadow,
But can I speak?
Well is it hard understanding,
I'm incomplete?
A life that's so demanding,
I get so weak.
A love that's so demanding,
I can't speak.

I am not afraid to keep on living,
I am not afraid to walk this world alone
Honey if you stay I'll be forgiven,
Nothing you can say can stop me going home.

Can you see?
My eyes are shining bright,
'Cause I'm out here, on the other side,
Of a jet black hotel mirror,
And I'm so weak.
Is it hard understanding?
I'm incomplete.
A love that's so demanding,
I get weak.

I am not afraid to keep on living,
I am not afraid to walk this world alone
Honey if you stay I'll be forgiven,
Nothing you can say can stop me going home.

I am not afraid to keep on living,
I am not afraid to walk this world alone
Honey if you stay I'll be forgiven,

Nothing you can say can stop me going home.


These bright lights have always blinded me.
These bright lights have always blinded me.

I say.

I see you lying next to me,
With words I thought I'd never speak,
Awake, and unafraid.
Asleep, or dead.

'Cause I see you lying next to me,
With words I thought I'd never speak,
Awake, and unafraid.
Asleep, or dead.

'Cause I see you lying next to me,
With words I thought I'd never speak,
Awake, and unafraid.
Asleep, or dead.

'Cause I see you lying next to me,
With words I thought I'd never speak,
Awake, and unafraid.

Asleep, or dead...

I am not afraid to keep on living,
I am not afraid to walk this world alone
Honey if you stay I'll be forgiven,
Nothing you can say can stop me going home.

I am not afraid to keep on living,
I am not afraid to walk this world alone
Honey if you stay I'll be forgiven,
Nothing you can say can stop me going home.

I am not afraid to keep on living,
I am not afraid to walk this world alone
Honey if you stay I'll be forgiven,
Nothing you can say can stop me going home.

When you go
Don't ever think I'll make you try to stay
And maybe when you get back
I'll be off to find another way

When after all this time that you still owe
You're still, the good-for-nothing I don't know
So take your gloves and get out
Better get out
While you can

When you go
Would you even turn to say
"I don't love you
Like I did
Yesterday"

Sometimes I cry so hard from pleading
So sick and tired of all the needless beating
But baby when they knock you
Down and out
It's where you oughta stay

And after all the blood that you still owe
Another dollar's just another blow

So fix your eyes and get up
Better get up
While you can
Whoa, whooa

When you go
Would you even turn to say
"I don't love you
Like I did
Yesterday"

Well come on, come on

When you go
Would you have the guts to say
"I don't love you
Like I loved you
Yesterday"

I don't love you
Like I loved you
Yesterday

I don't love you
Like I loved you
Yesterday

Nožēlojami.

Kad nolaidusies ārā ir tumsa,
Aiz aizskara mūs kāds vēro.
Tik mākslīgā gaisma no laternu stabiem,
Par steidzīgiem ķermeņiem sēro.

Bet ārā ir naktas, ārā ir tumsa,
Un cilvēks turpina vērot.
Kā mākslīgums uz tām tukšajām ielām,
Vēl tagad turpina kvēlot.

Bet vientulība arī ir,
Un cilvēks nebeidz bērot.
Par to, ka naktīs maklsīga gaisma krīt,
Viņš nebeidz pasauli žēlot.

Un pasaulē sāpes arī mīt,
Bet cilvēks turpina vērot.
Pat tad, ja tumsā gaisma mākslīga slīd,
Viņš aizmieg labu vēlot.

Klab, tab, nav. Ar ko parunāt. Runājamies paši ar sevīm... hahā... smieklīgi gan.
- Spēks un gods. Arī zaudējot.
- 7 gadi aizgājuši. Secinājums viss kādreiz beidzas. In GOD we trust. Mierinoša doma.
- Tukšums un ziemas aukstums.- NOskatījos Hanibal rising. Sagribējās ēst. Pīrādziņi- neteikšu ar ko.
Krāsaina bilde. Viss kā vienkārša krāsaina bilde. BEt tu nedzīvo to bildi. TU tikai skaties.
S.O.A.D. - HEll YEAH.
Serede. Tikai serde. Paliek.

Sen nebiju guvis tādu garīgo lādiņu... kopība, vienotība... tīra skaņa, tīrs skaistums. Augstākā kvintesence... tā vien gribas vērties debesīs un klausīties... Mūzika dziedē... paldies. Māksla dziedē. Neliels pārsteigums. Nē patiesībā liels. Liktenīgi. Skatiens caurdur. Sienas uzdzina atmiņas un nostaļģiju... eh, es psihopāts tāds... pārāk daudz ko atceros, pārāk daudz ko sajūtu un varu sajust. Žēl, ka Dievs aizmirsa ieinstalēt man tādu lietu kā delete pogu... nav jāskatās un jāatcerās un beigās nav jāsāpinās. Slimā iztēle. Pārāk dzīvelīga tu maita esi. Nu nesprāgsti nekadīgi. Jāmācās aizmirst. Varbūt tāpēc tik daudz cilvēku dzer? Tapēc, ka cenšas aizmirsties? Nezinu. Labs vispār jautājums: Tu raksti tā, kad slikti jūties, vai visu laiku jūties tā? :D Laikam, ka visu laiku. Planē totāls pasaules vienaldzīgums caur mani. Planēja līdz skaistajai emocijai un apziņai- Es radu ko skaistu, par spīti visam, par spīti negulētām stundām, nelietderīgi nosistām stundām, par spīti arī sāpēm un naidam, par spīti sāpošam kaklam.
Labi aizveries! Klusē, klusē, klusē... čšššš- sniegums gan viduvējs, bet tik un tā patika... nu tu aizvērsies, labi viss beidzu.
Klusums...