Ar mīlestību sadūries,
Kur tagad prāts mans ies?
Cik tālus ceļus mana sirds,
Tavai pakaļ skries?

Cik ilgi vēl tā asiņot,
No plašas ilūzijas?
Kā var sev pašam paziņot,
Ka brūces šūs no prastas lauku dzijas?

Kā vairāk es sev spētu riebt,
Lai atmostos no visa.
Man vajadzētu vaigos kniebt,
Kas bijis- bijis, un tā vairs nav-
Viss pārējais jau dzisa.