 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
New blood joins this earth And quickly he's subdued Through constant pained disgrace The young boy learns their rules With time the child draws in This whipping boy done wrong Deprived of all his thoughts The young man strugggles on and on he's known A vow unto his own That never from this day His will they'll take away Chorus What i've felt What i've known Never shined through in what i've shown Never be Never see Won't see what might have been What i've felt What i've known Never shined through in what i've shown Never free Never me So i dub thee UNFORGIVEN They dedicate their lives To running all of his He tries to please them all This bitter man he is Throughout his life the same He's battled constantly This fight he cannot win A tired man they see no longer cares The old man then prepares To die regretfully That old man here is me Chorus You labeled me I'll label you So i dub thee UNFORGIVEN
Mūzika: Liec tik iekšā un klausies!
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēc dižā varoņdarba un pašapziņas ceļošā un spodrinošā 2h akšona LU ap reģistrāciju attapos autoostā. UN nodomāju:"Šeit tiešām mājo atvadas. Šeit tiešām dzīvo aizbraukšana." Neesat nekad pamanījuši, ka pavadot cilvēkus aizbraukšana paliek turpat uz perona kopā ar jums. Un sāk kārties kaklā... un prasās uz māju nāk līdz un tad grib ap tevi paberzēties un pamīlināties un radīt sev jaukus bērnus- skumjas, nostaļģijas un ilgas... vot tā. Gaidot autobusu atskārtu vēl kādu vietu. Mēs cilvēki esam interesanti. Ejot garām tai un tai vietai atceramies tos un tos mirkļus ar tiem un tiem cilvēkiem un ja tas viss ir sagājis tūtē tad gribas iet garām ātrāk tai vietai... tikai pasakiet, ka tā nedarta... VISI TĀ DARA! ARĪ ES TĀ DARU UN ES AR TO LEPOJOS. Tas ir tā pat kā pēc neveklības uz ielas vai paklupšanas mēs cenšamies pēc iespējas ātrāk doties prom no tās vietas kur TAS ir noticis un censties vairs vai iespējami retāk apmeklēt vai iet garām šai vietai. Vienvārdsakot... aizbraukšana neaizbrauc! Tikai cilvēki brauc. Rīgas autoosta būtu ideāla vieta dokumentālajai filmai. Nu, kaut vai paskat- uz to vīrieti- smēķē tieši virs zīmes aizliegts smēķēt... Vai atkal tas vīrietis invalīdu ratiņos tāpat kā balodis no cilvēkiem diedelē žēlumu un līdzjūtību. Tik, balodis diedelē ēdamo... ko viņš ar žēlumu darīs??? Ēdīs... naudu tāpat viņam neviens nedod. Un, re, tā vecā sieviete nāk uz manu pusi. Apstājas pie man blakus sēdošās sievietes un sāk viņu vārdot. Krieviski runā... Oi, dočeņka, dai pagadatķ po rukami- u tebja horošije ruki- nē kā viņa teica- DOBRIJE RUKI VO, VO! Es ar takš tā saku... Rokas kas pirms tam sita visticamāk aizgādībā esošu bārneni un nesa rokās spirtu un pirms tam to pirka, nevar būt sliktas. TĀDAS ROKAS LABAs. LABĀS ROKAS. Oi, spasibo, dočeņka, bog tjebja pamilujet... Peļē, man blakus zem jumta, peldas končiki- neizsmēķētas cigaretes- steigā pamestas... bija aizbraukšana. Turpat arī izlietota košļājamā gumija.TIEši pretī stāv atkritumu urna... kur šai kožļeni gaidītu kāda laimīga satikšanās, bet cilvēkam patīk kaut ko izdarīt pa savam... [Baloži tāpat kā cilvēki ganās šeit] Raupjums un pelēkums apkārt- pāri jumts- ārā- vasaras tveices spilgtā gaisma- un pilsētas trokšņi... Smēķēt aizliegts tas laikam ir absurdi. NAV tādas vietas- tas ir- nezinu nevienu citu vietu, kura būtu tik ļoti piesūkusies ar nikotīnu un tabakas dūmiem kā Rīgas autoostas peroni. Garām atkal slīd neskaitāmas cilvēku straumes un sekundi to starpā notverot- pienāk mans reiss. Es piesienu savu aizbraukšanu. Ļauju lai tas onkulis ar balto- nē- drīzāk netīro kreklu ar uzrakstu Preiļi Rīga 2001 pieskata to. Tāds forš balts noplucis, netīrs, saņurcīts krekls- pūkas var redzēt uz viņa kreklas no daudzreizējās mazgāšanas... UN tāda seja... tumša- iedegusi visticamāk- ar smagām vertikālām nodzeršanās rievām. Es zinu viņš pieskatīs. Pirms manis izkūņojas tantiņa no autobusa- Ak šis būtu ekspresis- viņa aiziet viena pati ar savu dziļo aizvainojumu uz EKSPRESI, kurš nepietur. Spiežu latu rokā. IEcava. IZDRUKAS GRIEZĪGĀS SKAŅAS. Kritiens krēslā... pamāju aizbraukšanai ar roku.Aiz loga viss sāk slīdēt. UN aizskaru- logu nodalūjumi man kalpo par rāmīšiem. čiks un bilde. Galvā.
Mūzika: Pienvedēja Piedzīvojumi- TU un ES
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Forša filma izsmējāmies ar mamaa... :D pa ilgiem laikiem. Jau kuro dienu var notikt viskaut kādi mēsli, bet Gatis turpina stūlbi smaidīt tā, ka tas smaids līdz ausīm. [lī.]
Mīlestība IR pats labākais pretsāpju līdzeklis! Tā bija rakstīts Rīgas Laikā un gribas kaut kā piekrist.
Cookie bija taisnība par to Sarkozī rakstu. Patiesi iedvesmojoš, lai gan sākotnēji no virsraksta Sarkozī revanšs neko tādu negaidīju. Francijas Prezidenta vēlāšanās mans favorīts bija Segēna Rojāla. Lai nu kā es tomēr palieku pie savas nostājas, ka Nikolā Sarkozīt kā konservatīvists turpina tēlot liberāli aitu pūlciņā.
Lai nu kā nāksies mums ar Nikolā sadzīvot kādu laiku- neskatoties uz to, ka viņš bija iekšlietu ministrs kuram nācās tikt galā ar Parīzes un tās piepilsētu grautiņiem... varaskārs- bet normāls imigrants. Ir no kā mācīties... Turklāt kā jau parādīja notikumi ar demonstrantiem noteikti viņš nav žēlsirdīgs... tepat nesen vēl parādījās ziņas, ka viņš neizsludinās amnestiju Bastīlijas dienā 3000 ieslodzīto, kā tas pēc tradīcijas ir ierasts. Bet lai nu būtu cerams viņam nesekos līdzi Širaka ēna- lai gan RL rakstā minēts, ka viņi neesot bijuši diez ko labās attiecības atļaušos uzsvērt un atgādināt, ka Širkas Sarkozī saskatīja savu sekotāju! Un viss pārējais ir vienkāršas politiskās spēlītes un masu apziņas ietekmēšana par labu Sarkozī... ir tā anekdote par Hruščovu un trim vēstulēm. Viņš atkāpjas un viņa vietā nāk jaunais partijas vadītājs. Hruščovs saka: Klausies, ja tev dzīve, un tā arī notiek, notiks kāds negadījums darbā- krīze... paņem vienu no manām vēstulēm seifā...tās tevi izglābs. Sacīts darīts. Paiet 5 valdīšanas gadi un nākas vērt vaļā seifu. Valstī mizlīgs skandāls korupcija. Kaut kā viss jānokārto. Jaunais vadonis paņem pirmo vēstuli- tajā Hruščovs raksta: Vaino ārvalstu spiegus, noziedzniekus un kapitālistus(mūsdienās viņš rakstītu oligarhus). Viss notiek vadītājs izdara visu kā Hruščovs licis- tracis pieklust. Paiet vēl 5 gadi un gadās smaga problēma ar valsts budžetu. Jaunais vadonis atver otro aploksni. Tajā Hruščovs raksta: Vaino iepriekšējo valdību- manu valdību. Sacīts darīts problēmas atrisinās. NU, lūk, tā arī šajā gadījumā ar Nikolā Sarkozī... vienmēr var atrast kādu vainīgo. Protams ir arī trešā vēstule, bet tā vairs neattiecas uz Nikolā stāstu. Joks ir tajā, ka kā Sarkozī, tā Širaks ir no vienas partijas- partija mūzdienās vien nenozīmē cilvēku indivīdu kopumu ar kaut kādām kopējām interesēm- mūsdienās vismaz R valstīs tie jau ir vesali klani veidoti ģimenēs no paaudzes paaudzē ar mērķi būt uzticīgiem kādai partijai. Protams es ceru, ka Sarkozī viss izdosies kā Nejī mērs viņš bija spīdošs kā politiķis un taktiķis viņš ir spīdošs, bet paraudzīsim, kas notiks patiesi nopietnā situācijā, kur Sarkozī nevarēs izmentot nekādas "vēstules" tas ir izmantot izdevīgas apstākļu sakritības. Un es šiet runāju par daudz ko par viņa reformām, gan par viņa uzskatiem... Vispār vairāk vai mazāk visi Eiropas konservatīvisti un cetrisit tagad piesvinājušies vai drīzāk tēlo tik pārliecinoši liberāļus kreisos vai laboējos, pēc izdevības, ka viņiem visiem vajadzētu piešķirt mūža iegūldījumu aktiermākslā. Vienīgais mierinājums tāds, ka pie mums viss notiek daudz sliktāk. Pat ne sliktāk kaut kā ačgārnāk.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Previous Next 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
