Šodien domāju par to, ka pēdējā laikā nerakstu.
NU nē šiet rakstu, bet Tā... nerakstu.
Bail nerakstīt. Uzreiz nāk tāda smakšanas sajūta. Paliek spiedīgi kaklā.
Tā kā kaut kas gruzd- tur iekšā... bet nerakstās.
Neceļās roka, neceļās doma, neceļās mēle neceļās no miega. NO noguruma miega. Jā, jā- varbūt tas ir no noguruma nav jau joks nostrādāt no 7- 30 bez pārtraukuma... katru dienu vismaz 14 h. BEt kas nu zina.
Tāda garīga bedre bišķi. Varbūt tāpēc, ka nav to lādējošo cilvēku tuvumā. Jā es esmu NOkia- es raidu un man ir vismaz 5 dažādi lādētāji.. :D
Visu dienu slaucīju sēnalas no teritorijas... UN pie sevis skaitos par to, cik šis darbs patiesībā bezjēdzīgs... Patiesībā nejēdzīgs darbs. Nav vērts darbu sākt ja to nav iespējams pabeigt vai paveikt kārtīgi. Šis princips totāli atkrīt šajā darba vietā. Sajūta tāda it kā es veltu Sīsifa akmeni.
Es tā aizdomājos, ja nu mani centieni padarīt pasauli labāku arī ir tāds pats "pasākums" kā sēnalu slaucīšana. Ja nu ir tā pat. TU slauki slauki un slauki. ILGI. Pēdējiem spēkiem saslauki. Pat lietū slauki, lai sēnalas nesāktu pūt un smirdēt. UN visbeidzot kad esi saslaucījis kāds pidars ieslēdz atkal kalti un viss sākas no sākuma. Ja nu ar dzīvi ir tā pat.
Tad kāda jēga vispār ko darīt, ar domu atstāt nākošajām paaudzēm, ja pat labi zini, ka tas viss tiks nopostīts un nodots atkal aizmirstībai? Mani biedē doma un tas, ka redzu to, kā neizredzētie paši sevi par tādiem pasludina. Brutāli mēģina atņemt viņiem nepiederošo. Vidusšķira biedē. Pūlis ir pūlis. Šaubos vai mūsdienās var pateikt Vox populi vox DEI (Tautas balss- Dieva balss). Tagad tas skan kaut kā tā Tautas balss Televīzijas balss. Biedējoši. Rīt pēdējā darba diena. Tad jau varēšu relaksēties. Braukšu piektdien uz Jelgavu.
Esmu rūdījies putekļos un grūtībās.
Pierādīju par visām reizēm savai ģimenei. Starpcitu kura šaubījās visvairāk, ka spēju strādāt šādu darbu un palikt tāds kāds es esmu.
Aizrijās visi kam nebija slinkums par manām spējām mēļot.
Ar Dievpalīgu. TOmēr izlasīju Pristupļeņije I Nakazaņije. Man pašam ir sava Soņa. Paldies.

Tags: Ostrovskis- Kā rūdījās tērauds

Paranoja... Paranoja.
Vienkārši nelietis esmu.
Neesmu viņu pelnījis.

Labi jāmēģina nomierināties.
Varbūt pie vainas tas ka neesmu viņu redzējis kopš 12. augusta.?

Pēdējie metri ir tie smagākie.

Kad vienreiz beigšu sevi bezmērķīgi spīdzināt ar domu palīdzību vien.
Jāpārceļas uz Tibetu.

Viņai arī bail.
NU. KAs ir. KO?? Tas jau ir izmisīgi... godavārds. Kā lāsts.
Mans ideālais sapnis par vienīgo īsto patieso sen izpostīts... brutāli saskaldīts uz pusēm. Jūtos kā tāda novalkāta zeķe. Normāla zeķe... mīļa ar savu raksturu un šarmu... bet ne tāda lai to paturētu. Zeķei ir jāiestāsta, ka saimniekam bail viņu valkāt. Jums visām* biaj bail. Pie mazākajām grūtībām apstājāties. UN neļāvāt man sekot jums pakaļ. Kaut vai kā sunim, KAUT! Pat tad būtu bijis labi. Arī paša lepnums neļāva mesties pakaļ pa daļai. Cik tomēr ikdienišķie ļautiņi ir bailīgi- paranoiski. Sadomājas visādas lietas... šoreiz bija bail sāpināt un ja vajag arī pierādīt savu mīlestību. Oi, alojos... VIENMĒR TĀ BIJIS! VIENMĒR!
Jau kuro reizi Cookie taisnība par to Raskoļņikova būšanu. Tik nelga biju, ka nesapratu aspektu. Darbā daudz laika "skaitot" birstošos graudus... var aizdomātiem līdz daudz kam jēdzīgam.
Piemēram par jēdzīgu domu: Kāpēc nesanāca nekas ar to vai to... nu kā jau parasti- aiz nav ko darīt un noguruma no nepārtrauktām krievu lamām.

Otrajā kaltē šodien svētki... pārbira pāri mucai vesela tonna. :D
Mums bija mazie svētki- laicīgi nospiedu pareizo pogu... dabūjām tikai trīs tačkas vest... garlaicīgi. Vienīgi forši kad jārāpjās augšā tā apmēram 4 stāvu ēkas augstumā... it īpaši negaisā... :D tas man notiesas patīk vislabāk.

*- visas, atiecināts uz sievieškārtas pārstāvēm ar kurām man ir bjis kaut kas nopietns- patiesi nopietns... nu jā jā- attiecības- viņas pašas zina kuras tās ir.

Strādājot nepilnas divas nedēļas saņēmu paaugstinājumu.
JĒ. Protams atbildība lielāka, bet maksās arī vairāk... :D
JĒa!

Strādāju. Par kaltes strādnieku. Naudas dēļ? Nu daļēji. Lai senčiem būtu vieglāk... šonakt strādājot nakts maiņā uzkodu, kapēc es strādāju šādu fiziski smagu darbu. Pie tam vēl oficiāli.
Lai kaut kur nokļūtu vispirms jāzin kur tu nevēlies nokļūt.. nē Kalte nav galamērķis... bet tādā dzīve gan. Darbs, darbs, darbs, darbs un nedaudz mājas. Strādāšana starp vienkāršiem cilvēkiem ir atgādinājums par to, kas tad es īsti esmu un no kurienes es nāku.
Dziļākajā būtība neatšķiros no viņiem visiem, kuri dzer, smēķē, lamājas nepārtraukti un strādā- vai laiž luni.
Es nekad neaizmirsīšu no kurienes es nāku. NO kādiem ļaudīm. Ar kādiem cilvēkiem man ir nācies saskarties un dzīvot kopā vai strādāt.
NU kas tas ira ko. Kas es visus pētu. Parastajiem mirstīgajiem plūst un virmo viscaur pāri labestība. Stingrība, bet labestība pāri.
Vizinājos iekrāvēja kausā... jē! Man tagad ir arī pašam savs personīgais lifts... :D Darbs attīra. Sēnalas pašas no sevis lup nost no graudiem. Nesvarīgais ātri atsijājas no svarīgā.

Stāv nams
ar izrautām
Iekšām.

Ko teiksi
Dzejniek
Pliekšān?

Vai vārdi šie
pret tavu darbu būtu
zaimojums??

NĒ! Tik apziņa:
Mūsu dienās TU
nederi vairs mums!

Tālās noskaņas
Ir palikušas tavā
zilajā vakarā

Nospiestas pret
nopraid, bļauriem
Un naidu dziļā atvarā.

Tava mēness meitiņa
Tagad ir pērkama manta
Tālu rietumos- še pat uz vietas.

Un bērni ogot vieni neiet
Stāv mežazemenes vienas
Ar lellītēm lollītēm notiek briesmu lietas.

Un tavas lepnās
Piektā gada
Lauztās priedes

Komersanti sazāģēja
Pazuda mežs
Vien kailcirte un zvērību sliedes.

Anglija - Sers Vincents Pūks
Armēnija - Vinniks Pukašjans
Beļģija - Vinnils de Pūkišde
Brazīlija - Lui Nazario Sousa Lima Francisko Vinnuiž Pūkiņja de la Santa Maria
Vācija - Herr Vilhelm fon Pūken
Holande - Vincents van Pūkelens
Gruzija - Vinaņars Pūkavšilli
Dānija - Vinnijs Pūksens
Izraēla - Vinnihaks Pūkbergs
Indonēzija - Vinnilars Pūkarto
Indija - Vinnira Pūkandi
Irāka - Vinnidams Pūkeins
Irāna - Vinniehs Pūkeini
Īrija - Vinnijs O`pūks
Itālija - Vincente del Pūkini
Spānija - Dons Vinnio pūkales
Kamerūna - Khvinnijs Mbpūks
Livāna - Vinnins Pūknans
Nigērija - Vinnibu Pūkegbeni
Norvēģija - Vinjagers Gunnars Pūkjaers
Krievija - Vinnijs Vlaģimirovičš Pūkins
Saudu Arābija - Šeihs Vinn ibn al Nasers el Sahib es Pūkars
Francija - Vinnijus d`pūklā
Šveice - Vins Pūksons
Skotija - Vinnijs Makpūks
Japāna - Vinohito Pūkinaga

Biju pie lī. un gribu vēl!!! ;(
Nekas būs vēl daudzas reizes.. :D
Smuka tā Eleja... :D Un muižas drupas.
Eh. mīlīt...
ču.
bu.

To see you when I wake up
is a gift I didn't think could be real
To know that you feel the same as I do
is a three-fold, utopian dream
You do something to me that I can't explain
So would I be out of line if I said
I miss you

I see your picture, I smell your skin on the empty pillow next to mine
You have only been gone ten days, but already I'm wasting away
I know I'll see you again
whether far or soon
But I need you to know that I care
and I miss you

Mūzika: Klausies šo ar'.