Kāda skaista sajūta nolija
Un es nezinu vairs-
Kā varu nelaimīgs būt.

Konfekšpapīrīšos tītos
Violetos rītus
Sūtu tev.

Lai uz un ie- barotu
Mī. ka no pārpilnības
plīsti.

Ka atzīsti!
Man un sev-
To [lī]dz traus[lī]bai
Smiek[lī]go patiesību

ka ar [te]vi!
skaista sajūta nolīst
un es nemāku vairs
nelaimīgs būt....