Klepojam radoši.
Katram gadās mirkļi, kad viņu moka kaklasāpes, katram pazīstama ir mirstošas galdalampas čerkstošā skaņa, un katram ir pazīstamas nu ļoti lietainas dienas, kurās rokas pilnīgi prasās kaut ko darīt, bet visu pārējo ķermeni māc sasodīts slinkums. Nu, jā ... Šodiena katrā ziņā atbilst augstākminētajam aprakstam, un attiecīgi zemāk atrodamais ir tādas dienas rezultāts - domas lido pavisam citur ... Kā parasti klikšķināt uz bildes lielākam izmēram (Šajā gadījumā maziņa mani tā bilde tracina, bet lielāka gan patīk. Tas tā ... subjektīvs viedoklis.). Kadri gan tapa vairāki, un būtu bijuši vēl vairāk, ja tomēr būtu sanācis filozofei un man abām satikties. Kā jau teicu - dzīvē visādi gadās, bet pārējie būs kaut kad citrreiz, un varu nomierināt - nebūt ne visi ar mani.
Un, wow, izrādās, ka Tev arī patīk kāda bilde ar sevi.. :] that's a step forward!
p.s.
[arī mazākā formātā ir pieiekami graujoša]
Nezinu ... Mirdzums mazākā formātā acīs pazūd, bet tas kāreiz ir tas, kas man viņā visvairāk patīk.