kā viņi raksta, albuma pirmā puse esot tumšā, par bailēm un nepieņemamo. Otrā gaiša, par atgriešanos un samierināšanos. Varbūt daudzstāvenes analoģija tieši vietā - iekšā ložņāt bailīgi, drupas draud neizturēt un nepanest jebkādu iejaukšanos. Ārā, pa gabalu, neiejaucoties savukārt - acīmredzams izsīkums, beigas, pat absurds.