man laika nav un par naudu vairāk neradīsies.

bet nāku atkal mājās tumsiņā un domāju: man ir viss laiks. Šobrīd, kur esmu, kā peldu, soli pa solim, ir pilnīgi viss, precīzi viena sekunde sekundē. Tāds viņš viltīgs.

ir, bet nav, uznāk un pāriet. Vakar, teiksim, man nebija laika aizbraukt uz Leprous. Grafiks patraucēja, nebūtu ērti, jāskrien un tā. Bet sirsniņu žņaudza, ka prasās - pārplānojos uz Igorrr rīt. Par spīti tam, ka laika vēl mazāk un jāskrien vēl vairāk, agrais vilciens, agrā lekcija, tad ilgs garš ceļš, tad koncerts, tad drusku aizvērt acis un tad ilgs ceļš un lekcija. Lūk, tam sadevās rokās spēki un vēlmes un piepildījās ar laiku naudu un resursu, hahah

un vēlņēma un atcēla parītdienas lekciju.

a es biju priecīga un pateicīga arī pirms tam, heh

Jā, bet vienmēr var plānot dzīvi pēc studijām. Kādi Tev ir plāni par to, ja jau ir?

(Reply to this) (Thread)

plānu man nav, tikai visādas varbūtības pa galvu maļas. Man viss iet caur spontāniem lēmumiem un sakritībām, hah. Ja tā padomā, šīs pašas studijas nebija plānotas. Tā kā turu acis vaļā.

- - -
nedaudz saistīti ar tavu pēdējo ierakstu (bet tikai nedaudz, tāpēc nekomentēju pie paša ieraksta) - kur cilvēks liek likmes uz labāko soli, uz lielāko varbūtību noturēt možumu un veselību. Bet tāpat viss saliekas no mazajām nulle-komats varbūtībām, kas ņem un piepildās. Un, iespējams, cilvēks jūtas apkrāpts, jo darījis visu pareizi. Bet garantiju nav. Lai nu ko, bet visu iespējamo un mazvarbūtības darbiņš ir iemācījis pieņemt un paturēt prātā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jāsaka godīgi, ka Tevi ir par ko apskaust, ka var tā - neplānojot, tikt uz priekšu.

Man ar visu plānošanu bieži vien nav sanācis. Kad es neplānoju, tad man ieslēdzas utopisks optimisms un es attopos studentu kojās ar salauztu gultu, vienu istabas biedru, kas tirgo narkotikas un otru, kas pa nakti dzer. Tā ar mani notiek, ja es neplānoju :D

Tas pēdējais ieraksts tapa, jo paziņa ielika vīriešu čatā angliski šo video. Kāds 69 gadus vecs kungs pateica, ka angļu valodu nezina. Es iztulkoju, lai saprot, ka lietas ir nopietnas. Par laimi, vīram patīk malku cirst sev un kaimiņiem, viņam varētu viss būt labi. Taču nāves bailes gan viņam bija.

Par to droši vien kādā citā ierakstā, ko varēsi pakomentēt - cik cilvēku ikdienā Tev prasa "Es vēl dzīvošu? Lūdzu pasakiet, ka jā?!" :D

(Reply to this) (Parent)