zinot, kas ir izdegšana, negribu to vēlreiz piedzīvot. Gruzīgākais ir ne tikai kaitējums, bet arī cīniņš ar to - tikpat iztukšojošs, laika no tā vairāk nerodas. Rakstu štrunta ievadu, domāju, kā vispār raksta ievadu? "Rakstīt ievadu", kas tas ir par uzdevumu. Pirmais uzdevums ir dokumentu
atvērt. Pēc tam jāpadomā, ko tālāk, kas nākamais uzdevums. "Uzrakstīt vienu teikumu". Kaut kā nevaru, raustos kā no uguns, pinu matus, skrubinu svecestrauku, eju pēc tējas (trešās). Tātad par smagu uzdevums. "Jāizdzēš viens teikums", tas jau paceļamāk. Tad jāpadomā, ko rakstīt vietā. Bet tikai jāpadomā. Jāpārcilā prātā, kādi raksti pieglabāti, kurā no tiem tas teikums slēpjas. Nākamais "atvērt rakstu". Vēl desmit minūtes pinu matus. Tad sanāk arī atvērt un neraustīties. Teikumu tur vēl nemeklēju, bet atvērts ir.
un tad es gāju tīrīt zobus un gulēt.
