braucieni "kaut kur projām" ir patīkama iespēja izrauties no tās murgaini funkcionālās pusdienlaika "ierīšanas", kas iezīmē caurmēra darba dienu Rīgā. Piemēram, šodien pusdienu desertā bija labākais brilē krēms, kādu esmu ēdis pēdējo divu, trīs, četru, vai varbūt piecu un vairāk gadu laikā. Turklāt, un tā ir brēcoša pretruna ar dabas norisēm, salīdzinot ar pāris iepriekšējiem šīs pašas ēstuves apmeklējumiem, kvalitāte ir jūtami augusi (lai gan arī iepriekš bija itin labs). Bet šoreiz garoziņa bija lieliska (bija jūtamas siltuma atliekas), bet krēma temperatūra patīkami vēsa. Rostbifs - tieši tik asiņains, cik prasīju. p.s. Un tas viss turpināsies vakarā, un līdzīgā garā vēl pāris nākamās dienas.
Tags: labi, pusdienas, ēst
|