Foršas pilsētas estētiskie kritēriji (nepilns saraksts):
- atrodas reljefā apvidū
- tajā ir daudz klusu un apzaļumotu ielu
- XIX/XX gadsimtu mijas mājas būvē no ķieģeļiem, ķieģeļus neapmet, bet krāso

Tags: kijeva

Kijevas centrā krīzi nemana. Joprojām visās malās būvē jaunas augstceltnes, iepriekšējos braucienos apmeklētie krogi vēl aizvien darbojas. Cilvēki dzīvespriecīgi un atsaucīgi. Tiesa, vietējie saka, ka valsts rūpnieciskajos rajonos tūkstošiem darbinieku tiekot sūtīti bezalgas atvaļinājumos, un galvaspilsētā parādoties bandīti no citiem apgabaliem. Pēdējās nedēļās esot bijuši pāris komerciāla rakstura sprādzieni ar cietušajiem.

Tags: darba dienas beigas, kijeva, plus divdesmit astoņi

Dominē divu veidu viesnīcas. Vai nu tās ir luksusa iestādes, kur jārēķinās ar 300+ EUR par nakti, vai arī budžeta viesnīcas, kur par 150,- EUR var noīrēt divistabu apartamentu (tas gan būs pieticīgs, taču divistabu). Variantu pa vidu tikpat kā nav.

Tātad, dārgajā galā ir Radisson SAS, Hyatt, Premier Palace, Opera. Modernas un atbilstošas nosaukumam.
Budžeta gals: Lybid, Rus, Express, Tourist.

Tālāk par budžeta galu:
Var apmesties, ja nebaida mazi, reizēm padiluši numuriņi, pieticīgas labierīcības (maza vanna, šaura dušas kabīne) un dažādas deviņdesmito gadu vai padomjlaika īpatnības, kas var izpeldēt (un parasti kaut kādā veidā arī izpeld). Kā kompensācija nāk itin pievilcīga cena un labs novietojums.

Lybid šajā ziņā ir labākā un civilizācijai vistuvākā vieta. Atrodas centrā, taču, lai nokļūtu līdz Kreščatikam, apmēram divdesmit minūtes jāsoļo kalnā augšup (vasarā būtiski). Lietojams brokastu piedāvājums. Starp citu, lai nokļūtu savā stāvā, liftā jāautentificējas ar numuriņa elektronisko atslēgu (nu, vai arī var izmantot brīdi, kad autentificējas kāds cits viesis, jo ar vienu karti var aizbraukt uz cik vien stāviem vēlies).

Tourist - viesiem tiek izsniegtas īpašas caurlaides (tās pa ceļam uz liftu, pa krietnu gabalu jāuzrāda sargam - un itin droši, ka var vicināt arī vecu caurlaidi), kuras vajadzīgajā stāvā stāva dežurante apmaina pret istabas atslēgu. Ejot laukā no viesnīcas, procedūra noris pretējā virzienā. Atslēga pret caurlaidi. Gadās tā, ka dežurantes nav postenī, bet atslēgu skapītis ir vaļā. Turklāt, Tūrists atrodas gabalu nost no centra (jābrauc dažas pieturas parasti ļoti pārpildītā metro). Numurs diezgan drūmi novazāts, vannas istabā kaut kāda jokaina sēdvanna, kas uzvilnī domu par mūža nogali nolaistā pansionātā.

Express - Pirms prombraukšanas jāzvana reģistratorei, kas nosūta dežurējošo darbinieci uz numuru, lai pārbaudītu, vai tas tiek atstāts pilnībā un kārtībā. Par laimi, arī agrā rītā tas prasa apmēram desmit minūtes (lai gan ož pēc acīmredzama bottlenecka). Atrašanās vieta laba, centrā blakus Botāniskajam dārzam.

Tags: hotel, kijeva, ukraina, viesnīca

Pēc kārtējā brauciena uz Kijevu (un pēc daļējas atkopšanās no kaut kā gripai līdzīga) beidzot esmu saņēmies arī kaut ko uzrakstīt par redzēto. Sāku rakstīt par cilvēkiem, tad uzrakstīto nodzēsu, un beigās sanāca, ka palika tikai krogi, taču patiesi ceru, ka saņemšanās neapsīks un sekos arī citi rakstījumi.

Lidostas jaunatklājums (lai gan iespējams, ka tas krogs tur darbojas jau krietnu laiku) ir „Хуторок” – krodziņš ar tautisku virtuvi un interjeru, un, kas būtiski, ar lidostai pārsteidzoši augstas kvalitātes pārtiku un – kā saprotu, kad vēlāk Rīgā esmu ticis galā ar déjà vu, lielākas ķēdes dalībnieks. Otrs „Хуторок” (bet vispār esot vairāki), kurā esmu bijis (tas notika 2007. gadā), ir noenkurots Dņepras krastā (šķiet, ka toreiz izskatījās pēc peldošas piestātnes ar virsbūvi), un tas, protams, ir daudzveidīgāks un lepnāks.
Apkalpošana: laipna, taču lidostā diezgan ilgi nācās gaidīt pasūtījuma izpildi un rēķinu.
Publika:
Lidostas „Хуторок” – naudīgāki ceļotāji, gaisotne mierīga
Upmalas „Хуторок” – atceros, ka gaisotne bija mierīga

Tālo austrumu virtuve – “Мураками” un „Якитория” (pēdējā ir diezgan pamatīga ķēde, kas darbojas Krievijā un Ukrainā). Jakitorijas kvalitāte (kā arī tam būtu jābūt) neatpaliek no tās, kas ir Maskavā. Interjeri patīkami un neuzbāzīgi. Jakitorija gan daļēji izmanto plastmasas traukus, taču plastmasīgums izpaužas tikai tad, ja par to pastiprināti interesējas. Abi nosauktie krogi kvalitātes un izvēles ziņā diezgan pārliecinoši iekabina Rīgas „Gan Bei” (ar kuru sākas, turpinās un beidzas mana līdzšinējā Rīgas pieredze).
Apkalpošana: laipna un ātra.
Publika: caurmēra japīši, mierīgi, kā jau tam jābūt tādās suši vietās.

Pieredze saka, ka šajos krogos gaumīgas pusdienas vai vakariņas vienai personai maksās 150-200 grivnu, bet nav grūti šo summu dubultot. Izņēmums ir upmalas „Хуторок”, kur par pilnvērtīgām vakariņām var nākties šķirties no 500 un vairāk grivnām. Salīdzinājumam – funkcionālas (bet garšīgas) pusdienas bistro ar „mājas virtuvi” izmaksā nepilnas 30 grivnas.

Nākamajos braucienos esmu iecerējis vērojumus turpināt, ieviešot skaidrāku pieraksta struktūru un dodot atsauksmes par ēdienkartes satura pieejamību, konkrētiem ēdieniem (vai, pareizāk sakot, subjektīvu vērtējumu kaut kādā pašizdomātā skalā kopā ar skaidrojošu komentāru) un apkalpošanu. To visu – nepretendējot uz apskatnieka lomu, taču ar mērķi piedāvāt kaut kādu nebūt ieskatu par to, ar ko caurmēra apmeklētājs var rēķināties, iegriežoties tajā vai citā krogā.

p.s. Vietējais alus (Чернігівське, Оболонь, bet arī citi) ir garšīgs un lēts.

Tags: dzert, kijeva, krogi, ukraina, ēst