Apmēram desmit zvirbuļi spriņģo pa āra kafejnīcu, uzraudzīdami ārā izliktos galdiņus. Tiklīdz atbrīvojas kāds galdiņš, divi vai trīs zvirbuļi metas pie (pus)tukšajiem traukiem un izķer no tiem, ko nu kurais atrod par derīgu esam. Starplaikos zvirbuļi sasēžas uz brīvo krēslu atzveltnēm un nogaida, bet daži nebaidās nolaisties uz aizņemta galda un gaidīt tur (jo tādā veidā var aizspraukties sugasbrāļiem pa priekšu). Viens, īpaši uzņēmīgs, pūlējās pagrābt pārtiku no mana šķīvja, un aizlaidās tikai pēc otrā rokas vēziena. Visai iespaidīgi, ja salīdzina iesaistīto pušu izmērus. Starp citu, pret zvirbuļiem vienmēr esmu jutis simpātijas un cieņu.

Ievēroju, ka viņi izmanto divu veidu skaņas - čivināšanu, kam nekādu saistību ar rīcību neievēroju, un tarkšķoņu vai čirkstoņu (tāds kā "trrrrr"), kas šķiet saistīta ar rēķinu kārtošanu, jo tieši ar šādu skaņu viņi ik pa brīdim mēdza cits citu trenkt no viena ēstuves gala līdz otram.

Tags: cieņa, drosme, maskava