maniem ir 6 un 7 gadi. Un tā svētdiena Līgatnē aizgāja uz nots, ka viņiem tika uzlikta faktpriekša - re, slēpes, re 8km taciņa - kuļamies uz priekšu. Tā nu viņi uz maiņām tur klimberēja, mazajam bērnam vedās daudz labāk kā lielajam. Mazais pats uzrāpās nevājā kalnā skujiņā, diezgan mudīgi un bez stumšanas.
Jēdzīgi tas ir (būs) tad, ja tu pats priecāsies (no sirds, nevis tā galočkai) par nodarbi un būs sakarīgs konteksts, kurā būs jautriņi. Pirms veikt investīcijas ekipējumā - aizbrauc uz Uzvaras parku diennakts gaišajā laikā un parādi bērnam, kas tur notiek un kā. Tur visāda tauta slēpo, t.sk. maziņi bērniņi arī. Apvaicājies, ko šī par to domā n tā. Un tad jau turpat uz vietas var notestēt, vai domas sakrīt ar praksi (pieejama inventāra noma), un tad, ja patīk - tad lai slēpo piemājas laukos. Vispār jau ar distancenēm ir sarežģīti mīcīties pa irdenu mīkstu piemājas sniegu; tai Uzvarparkā ir speciāli ietrasēts tas viss - gan slidsoļniekiem, gan klasiķiem.