Tātad variācija par par skukas tēmu: tbc slimnieka pēdējās nedēļas pieblīvētā pilsētas dzīvoklī. Februāris.
Istabas vidū mazliet nemierīgi mīņājas jauns praktikants - vairās skatiena, cenšas nemanāmi pasargāt savu ieelpu (neveiksmīgi), runā frāzes par veselīgu uzturu un svaigu gaisu. Tomēr ārējo mieru nezaudē un domā par vecumdienām divus kilometrus virs jūras līmeņa.
No blakus dzīvokļa skan raudas, gulta un dzīvoklis piesūkušies ar skābu kāpostu un beigu aromātu.
Sārti vaigi - ievelkam ķeksīti: IR, kaislības - protams, IR (slimnieks atceras pagājušo vasaru - nelielu romantisku svētdienu sēriju ārpus pilsētas robežās, atmiņas ir spilgtas un smalki izzīmētas, jo citu vienkārši nav).
Slimnieks ar baudu ļaujas murgainajam drudža miegam. Sapnī viņš ir moderns un dzīvo Šveicē.

Trimda (attālums no patīkamām ēšanas vietām un vagaru kontrole pār pusdienlaika garumu) degradē.
Ja paveicas, doma par pusdienošanu atstāj vienaldzīgu, citādi tā uzmet nīgruma vilni.

Manas sapņu pusdienas (patīkamas sarunas, pamatīgs steiks un alus kauss - tas viss vismaz divu stundu garumā) pēdējā pusgada laikā ir izdevies īstenot tikai vienreiz. Un tas jau ir derdzīgi.