Tava analoģija 2PK nu galīgi nav pareiza (es gan saprotu, ka attiecībā uz LV citus piemērus, ko bakstīt degunā skeptiķiem, sakasīt grūti), jo LV cauri izgāja divas ārvalstis. Starp citu, (laikam jau atkārtojos) LV bēgļu vidū bija arī tādi, kurus būtu pareizi pārmest pār laivas bortu kaut kur patālāk no krasta.
Sīrijā ir daudzpusīgs pilsoņu karš (un pilsoņu karš vispār nozīmē, ka savstarpēji kaujas dažādu pakāpju vairāk vai mazāk savējie), un pirms tam tur ir bijis pārītis asinskāru diktatoru. Un principā es gaidīju, ka no tās elles laukā tikuši vispirms norādīs uz tiem, kas viņus bumbo, indē ar ķīmiskajiem ieročiem un braukā pāri ar tankiem. Bet nē.

Jautājumā par Izraēlu problēma ir tāda, ka viņus te īpaši necenšas pāraudzināt, bet akceptē viedokļus, jo, pavei, esam par daudzveidību. Tas tā vietā, lai pateiktu - čau, tu esi nonācis pilnīgi citā vietā, un te ir jaunie noteikumi, pēc kā tev dzīvot, protams, ja gribi te dzīvot.
Tomēr šis “I don’t think that Jews should have a state. They are a religion, not a people,” Rima explained. “They can be Syrian Jews, German Jews, Italian Jews. But I don’t think a Jewish state has any reason to exist.” iedeva principiāli jaunu perspektīvu. Man nebija ienācis prātā, ka pastāv tradīcija, kas turpina domāt šādā perspektīvā. Tas daudz ko izskaidro.