Teiksim tā, man nav bijis ļoti daudz ilūziju par Vienotību arī pirms tam. Nekad neesmu apgalvojis, ka viņi būtu eņģelīši (drīzāk viņu konkurenti vienmēr iemaucās tādos mēslos, ka uz šo fona Vienotība izskatījās puslīdz cienījami).

Man nepatīk tā pašpaļāvība, kas robežojas ar neprofesionalitāti. It kā jau nebūtu bijuši n-tie precedenti, kur varas partija vienā mirklī zaudē visu savu ietekmi, jo aizmirst par būtisko. Un būtiskas ir tikai pāris lietas (1) nesolīt to, ko nevar izdarīt, (2) nedarīt to, par ko paši kritizē citus, (3) neaizmirst, ka vēlētājam visu laiku jāskaidro sava rīcība, citādi tā tiks pārprasta. IMHO Vienotība pēdējā laikā bieži pārkāpj (2) un (3) punktu.