Vai tas būtu zvaigžņu astronomiskais stāvoklis, vai kāds īpašs gaisā izsmidzināts ferments (Stokmens izmanto darbiniekus testēšanai), vai kas vēl, bet nu sestdien darbā sarunas rosījās tikai un vienīgi ap TO. Proti, es ar savu darba kolēģi Blondīni (aka "Blondais Grēks", aka "Sigita") visu dienu apspriedām tikai un vienīgi ŠO tēmu - sākot ar kāda katram bija pirmā reize un līdz maniem p0rn-filmu sižetiem :) pa vidu neapejot arī ginekoloģiju/uroloģiju (tika arī loram), masturbāciju ("Es kaut kur lasīju, ka 90% vīriešu dara TO, vieni paši mājās!" "Un zini ko?" -"Nu?" "Tie pārējie 10% ir idioti, ja to nedara!"), kādi prezervatīvi labāki un citas ne mazāk interesantas un aizraujošas tēmas, un dienas beigās man jau sāka raut vēderu krampī no smiešanās. Nu, vismaz diena ātri pagāja :)
Vakarā arī nebija slikti - aizgāju bišķi iekost ar Andreja darba komrādiem no Narvessen. Sākās viss ar to, ka iekāpu tramvajā ar veselu baru "stilīgas jaunatnes", kuri visi devās uz "La Rocca"! Iedomājieties, nevis vienu, divus vai trīs, bet kādus 20 šo te indivīdus (slāvu tautības, protams), kuri, sacirtušies geju drēbēs, bļauj pilnā kaklā, dzer sidru un "dungo" Duba-Duba-Njet! Labi norēcos (pie sevis)!
Apzināti nepaņēmu līdzi ne alu, ne šņabi, ne vīnu, jo kaut kā nebija garstāvoklis vispār kaut ko dzert, bet nu mājās sēdēt arī negribējās. Tas nekas, jo, redzot ka es nedzeru, Raimis (aka "Raimonds") mani tomēr pielauza uz vienu Gin-Tonic bundžu (8,9%), pēc kuras viss atgriezās savās ierastajās sliedēs. Proti, Vodka etc. Andrejam bija kaut kāds agrāk nedzirdēts un ļoti smieklīgs niks iedots, bet nu es viņu aizmirsu ;( Dislocējāmies kanālmalā, un vakars jau solījās būt varen jautrs, līdz es izdzirdēju PAŠU BRIESMĪGĀKO SKAŅU PASAULĒ! Ziniet, kāda tā ir? Smalka stikla šķindoņa, kad prāts pāris mikrosekundēs saprot, ka ir saplīsusi pudele, un saprot arī, ka alus pudeles plīst ar citu skaņu, tātad. Yep, Raimis bija apgāzis gandrīz pilnu 0,7 Cranberry, kas viņam tika pieminēts vēl visu vakaru. Par laimi, Andreja kolēģes (vienai no kurām, Lindai, bija arī vārdadiena - apsveicu!, un paldies par torti) pazīst daudzus Vecrīgas džekus, kurējo šņabi mēs arī izļumbājām, cik spējām. Bet nu, saprasdami, ka ar to būs par maz, devāmies tālāk.
Pulksten divos naktī, nopirkuši vēl vienu 0,7 (for conspiracy reasons I won't be telling you where - sorry, guys), vienkārši apsēdāmies uz ietves Līvu laukumā un laidām ārā (t.b. iekšās). Andrejs, kā vienmēr, ātri nogura un gribēja atpūsties - sākumā atbalstījies pret WC, tad pret SAAB, tad vienkārši ielas vidū apgūlās. Draugi, kuri viņu agrāk tā nebija redzējuši, satrūkās, bet tika ātri nomierināti - tā bieži gadās.
Tad nez no kurienes uzradās kaut kāds keksiņš - paprašaika. Prasījis desmit santīmus, jo nevarot tikt uz mājām. Prasīju, kur šis dzīvo, izrādījās - Teikā. Par cik pats staigāju ar kājām visur, kur tik var (rekords - pa nakti no Mežaparka estrādes līdz Mājām Ziepniekkalnā, 3,5h), devu džekiņam padomu - "Stop talking, start walking!", uz ko šis atbildēja, ka "But I'm le tired", tb noguris. Meitenes gan par šo apžēlojās (uz ko šis arī cerēja) un iedeva šim biki naudas. Mjā, šāda dāsnība viņas pazudinās.
Trijos aizgāju pēc vēl viena 0,7 turpat, bet, nākot atpakaļ, redzēju ka bariņam pievienojušies vēl divi vīri - uniformās. Pa kluso piezagos aiz SAABa, ar mērķi apdullināt, sitot ar pudeli pa galvu, bet viss bija ļoti vienkārši - tiem nepatika, ka Andrejs guļ, plati atpletis rokas, ielas vidū. Tik vien! Piestutējuši Andreju, devāmies citur.
Klaiņojot pa šaurajām Vecrīgas ielām, šāda vieta tika arī atrasta - pie kluba "Austrumu Robeža" (kurš gan bija ciet, bet nekas!). Jāpiezīmē, ka Andreju visu ceļu vilka Tante Vija, un, kā to varēja manīt, viņam tas šausmīgi patika. Iedzērām vēl, iemetām kaut kādai tantei (kas protestēja pret dziesmām pusčetros naktī) pa logu ar ābolu utt., līdz mūs no turienes padzina kaut kāds kārtējais apsargs.
Devāmies uz turieni, kur "Visi krutie džeki naktī tusē" (citāts no kaut kāda Urlas) - Bastejkalnu, kur, protams, atkal dzērām. Pie tam es, redzēdams, cik Andreja koreši dzer, sāku močīt iekšā kaut kādas Toma devas, like, pus glāzi utt., par ko tiku nosaukts par pilnībā jukušu (un ne bez pamata!).
Izdzeruši visu, kas dzerams, devāmies uz "labāko vecrīgas nakts ēstuvi" - Pelmeņiem, kur arī laikam dzērām. Pelmeņos es vairs nekad neēdīšu, bet nu, pamēģināt vienu reizi, kādi ir, jau varēja. Ieejot iekšā, aizsitām galdiņu, noliekot Andreju uz tā, un devāmies pēc barības. Paņēmu kaut kādus ar žāvētu gaļu (kuri bija, jāatzīst, diezgan garšīgi). Atceros, ka Andrejs attapās un taisīja kaut kādus jokus ar ēdienu, visi smējās un kādam tika iekatapultēts lādiņš ar majonēzi.
Šajā brīdī, jāatzīstas, filma man pazuda :( bet nu atceros, ka turpat visi svētki arī (laikam) beidzās, jo visi devās pa mājām, bet es šoreiz attapos Milgrāvī (Jaunais Gads strikes back!), galapunktā, no kura tad aši-aši sprintā uz mājām un gulēt. Gulēt aizgāju pusseptiņos.
Labā ziņa ir tā, ka, nemaisot šņabi ar alu, no rīta galva nesāp!!! Tadā! LOL! Tas būs jāatceras.
Un, meh, viena-otra sociālā stāvokļa dēļ (I mean Cloudy :) man bija jācenzē puse no vakara notikumiem/sarunām ārā :))) bet nu es tāpat to būtu darījis - kā saka, "tur vienkārši bija jābūt!" Kopumā, kā jau teicu - Narvessen employees are indeed very nice!
(Bildes arī varbūt kaut kad būs, jo kamera nebija mana)