Mmm, vīrusam nav vielmaiņas, šķiet, tas bija tas, kas to atšķīra no sarežģītākām padarīšanām. T.i., vīrusi nenodarbojas ar enerģijas uzņemšanu no apkārtējās vides.
Bet šūnas tak arī neko nemācās citādi, kā tikai ģenētiski.
"Bads dzen visus" - šaubos vai zarnu nūjiņām vai, teiksim, muskuļu šūnām ir kaut kāda bada sajūta vai vēlme dzīvot. Tās vienkārši kaut kādā predefinētā (no senčiem nokopētā) veidā reaģē uz apkārtējo vidi - tās, kas reaģē savādāk, vai nu nomirst nepavairojušās, vai, retos gadījumos, dod savu ieguldījumu sugas evolūcijā.
T.i., no izdzīvošanas viedokļa cilvēks neatšķiras ne no šūnas, ne no vīrusa, ne no AI. Atšķiras tikai tas, ar ko tiek aizpildīts laiks starp vairošanās reizēm. Un tas var būt jebkas - alkoholisms, gleznošana vai briežu medības, galvenais, lai kaut kad paspētu arī pavairoties. Alkoholiķi un gleznotāji ir arī, teiksim, geji, kas ļoti ticams, nekad tā arī nepavairosies. T.i., laiku var aizpildīt ar ļoti daudzām un dažādām aktivitātēm, kas tieši nav saistītas ar izdzīvošanu. Nu nenomiršu, ja neuzrakstīšu šo tekstu un nenomiršu, ja paralēli košļāšu košļeni vai šūpošu kāju.
Tātad nav vajadzīga motivācija ēst, izdzīvot vai tamlīdzīgi, visādas lietas var sadarīt arī "just because I can", kā to dara, piemēram, primitīvi organismi, kuriem mēs, diez vai spētu piešūt apziņu vai motivāciju kaut ko darīt, vai kā to dara sarežģītāki organismi, kas nespēj racionāli izskaidrot, kāpēc dara tieši to vai kaut ko citu.
T.i., tas, ka AI negrib neko darīt nemaz nenozīmē, ka tas neko nedarīs. Protams, viss ir atkarīgs no tā, ko mēs saprotam ar AI (vai, drīzāk, no tā, kādu AI mēs gribam uztaisīt) (jo "true AI" tomēr ir diezgan izplūdis termins, bet man šķiet, ka, ja cilvēka intelektu ir izveidojis evolūcijas process, tad, lai uztaisītu tam līdzīgu mākslīgo intelektu arī ir jāpielieto evolūcijai līdzīgs process).
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}