Mja, matemātikā apzīmējumu konvencijas bieži vien sūkā. Droši vien tāpēc, ka tradicionāli viss tiek pierakstīts uz papīra, un, ja, teiksim, ir jāatrisina kāds vienādojums, tad viens un tas pats ir dažādās variācijās ar roku jāpārraksta vairākas reizes. Skaidrs, ka sliņķi ar laiku ir atteikušies no lasāmības par labu rakstāmībai, t.i., ir sadomājuši, kā rakstīt mazāk - biežāk lietotās zīmes izlaižam, mainīgos apzīmējam ar pēc iespējas īsiem vārdiem, t.i., burtiem, utt.
Tā pati problēma ir ar programmēšanu vai, piemēram, ar programmu nosaukumiem, kas izsaucami no komandrindas - lai mazāk būtu jāraksta, cilvēki cenšas nosaukumus saīsināt - izmest patskaņus, vai veselus vārdus aizstāt ar vārda pirmo burtu. Bieži vien tas beidzas ar to, ka vairs nav saprotams, ko konkrētais saīsinājums apzīmē. Briesmīgs piemērs ir funkciju nosaukumi c++ standarta bibliotēkās.
Tagad, par laimi, vairs nav tik traki - normālās programmēšanas vidēs pilnu vārdu var dabūt jau uzsitot dažus pirmos burtus, un izvēloties vajadzīgo variantu no izlēcoša menu - līdz ar to zūd vajadzība visu saīsināt, var mierīgi izmantot garus un aprakstošus vārdus.
Pieļauju, ka dažādi matemātikas softi, tip', MatLab un tādā stilā, arī varētu ar laiku mainīt matemātisku izteiksmju pieraksta veidu.