печально быть антисоциальным - kā gatavot tēju

12:32 am - kā gatavot tēju

Ienākot virtuvē, kopā ar mani ieskrēja suns. Ieslēdzu gaismu un saberzēju rokas. Auksti. Piegāju pie plīts, atvēru durtiņas un iemetu divas pagales. Starp tām, uz pelniem, pāris lapaspuses uz printera izdrukātas grāmatas. Paņēmu no galda nazi un nošķēlu pāris skalus. Alkšņi ir tādi oranži un kad izžūst kļūst tumšāki. Uzliku skalus uz lapām. Tas papīrs nedeg tā kā avīzes, bet avīzes es nelasu. Skali gan deg. No bērziem vēl noplēš' kādu tāsi un uzlieku uz skaliem. tad krustām sīkākas pagalītes, tādas, kas žūstot saplaisājušas. Pārējo pārkrauju ar lielām. Piešķiļu sērkociņu un pielieku pie skaliem. Padūmo un nodziest. Sēra smārds. Pieceļos - atšauju šīberi. Nākamo sērkociņu vējš norauj. Pabakstu tāsi, lai tā veido kautkādu aizsegu. Piededzinu papīra lapas, tievāko skalu un atlikušo spičku pie tās. Apsvilst pirkstagals un metu nodeguli uz priekšu. Liekas, ka iedegsies. Aizveru durtiņas, bet atstāju spraugu, lai labāk velk.

Tējkanna. Māla ar snīpi. Iepūšu un no tās man sejā ielido sakaltis gruzis. Pieju pie plīts uzlieku kanniņu virsū un noņemu vienu riņķi, lai pasildītu rokas. Bišķi dūmo un iekšā jau sprēgā uguns. Paņemu no plaukta tēju un uzlieku uz galda. Liepziedu. Vēl ir daži aveņu kāti.

"Aizejam pēc ūdens?!" Luncina asti. Paņemu spaiņus un eju ārā. Rudenī debesis dzidras. Arī Marss šajā laikā tuvu. Pusceļā acis jau pieradušas pie tumsas. Pagrābstu vindu un ielaižu spaini akā. Tas atsitas pret ūdeni, bišķi iekampj un sāk žvangāties. Paņemu ķēdi un paraustu uz abām pusēm. Pazvalstās un ienirst. Strauji griežot, velku ārā - paķeru un leju spainī. Viena šalts pāršļāc pāri. Suns kautkur skraida un ostās. Tad otru spaini un var iet atpakaļ. Tad kad tāds kluss, tad drusku san ausīs un nevar saprast vai dzird ko vai ne.

Plīts kurās. Nolieku spaiņus, ieleju ar kausu bleķa tējkannā ūdeni; nobīdu malā vēl pāris riņķus un lieku uz uguns. Gar malām lielās pagales deg, pa vidu ogles. Ar kruķi attaisu durtiņas. Uz oglēm uzlieku vēl pāris pagales. Silti. Krāsnspriekšā silti un drīz jau arī virtuvē būs silti. Tomēr taisu durtiņas ciet. Pieceļos, pieeju pie galda attaisu burciņu un iekampju pāris karotes aveņu ievārījuma. Vēl vienu. Paņemu somu un izkrāmēju nopirktās ēdmaņas. Paskatos, kas ledusskapī. Paņemu maizi. Maizeskaste bišķu smaržo pēc pelējuma. Uz tās peļu spiras. Tām arī gribas ēst.

Tējkanna sāk sīkt. Pieeju paskatos - viss mierīgi. Pabakstu pagales ar kruķi un piemetu vēlvienu. Māla kanna uz plīts jau kļuvusi karsta. Paņemu dvieli un norauju nost - "nu par ko es domāju?". Pa abiem nolokām dažas sviestmaizes. Trumulis šņāc. Ieberu kanniņā liepziedus, avenes un uzleju virsū karsto ūdeni. Paceļās tvaiks. Vēl bišķi pasildu rokas un tad aizbīdu riņķus ciet. No plīts virsmas ceļās siltums.

Vēl divas sviestmaizes, tad ieleju krūzē tēju, ielieku trīs lielās karotes ievārījuma un ..