Jaunībā daudz šuvos par trulumu, kas pasniegts kā liela gudrība. Piemēram, cibā par latviešu žurnālistiem, pēdējais laikam par kirilu no rīga slaika. Pēdējos mēnešos esmu atklājis, ka to, kas izskatās pēc nelietības vai muļķības, uztveru kā ironiju. Tagad man ir grūti noticēt, ka citi paši var noticēt tam, ko raksta.
Atcerējos par to sēžot uz poda un lasot žurnāliņus, 2008. gada augusta numurā Jurģis Liepnieks uzrakstījis rakstu RL garā (tapēc arī atcerējos par kirilu). Ar visiem neadekvātiem personīgiem stāstiņiem, no kuriem izspiesta liela vērtība. Atsauce uz dzīviem un mirušiem filosofiem, tai skaitā P., nevietā lietota terminoloģija, šaurprātīga citādi domājošo apsaukāšana (šeit es par sevi atcerējos). Raksts par to, ka "pareizie un nekļūdīgie uzskati" ir "sliktas manieres" un vienkāršojums.
Raksts beidzās ar "Tāds, lūk, ir mans pareizais un nekļūdīgais uzskats."
vēl nesen šuvos par to, ka Latvijā uzdrošinās izglītības sistēmā stumt reliģisko ideoloģiju. Šie cilvēki ir noziedznieki, bez sirdsapziņas, kas rūpējas par milzīgas noziedzīgas organizācijas plaukšanu nākotnē. bet tad padomāju, ko citās dienās deputāti dara? un kļuvu iecietīgs.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
[..]
Protams, šis priekšlikums ir izraisījis pozitīvi vērtējamu diskusiju sabiedrībā, atklājis arī to, ka sabiedrība patiešām nezina Bībeli un dzīvo stereotipu gūstā.
Un absolūti nepamatoti ir pārmetumi, ka šī mācība tikšot uzspiesta. Mūsu grozījumos ir rakstīts, ka pie kristīgās ticības nepiederošiem un ateistiem ir tiesības rakstveidā atteikties no šā priekšmeta apgūšanas.
[..]
Pirmām kārtām mēs uzsveram, ka sirdsapziņa ir tā vieta, kur cilvēks sastopas ar Dievu un izvēlas labo vai ļauno. Tātad mums nav vis jāmoralizē, bet gan jāaudzina sirdsapziņa. Mēs nevaram uzspiest savu viedokli vai ticību sabiedrības locekļiem, bet kā valsts pilsoņiem mums ir tiesības to izklāstīt un informēt pārējos par to, kāda ir mūsu vērtību hierarhija. Un mums ir tiesības to darīt arī skolā, protams, atstājot dialoga partneriem pilnīgu brīvību pieņemt vai nepieņemt mūsu viedokli.
[..]
Patiešām, katru vārdu, ko mēs šeit runājam, Dievs izvērtēs! Tas būs Viņš, nevis cilvēks. Un šo vērtējumu droši vien mēs ieraudzīsim ātrākā vai vēlākā laikā savā dzīvē. Es nebaidos par to. Es stāvu droši Dieva priekšā, jo mana sirds ir tīra. Es...
Feldmanes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |