šorīt dušā domāju, kapēc tik maz rakstu savā cibā: lai kā ar nebūtu, esmu pietuvojies saviem ideāliem; rakstu to, kas man liekas būtisks tai brīdī un kas tāds, ko neviens cits internetronā neraksta. un tā ir maz. ir maz tā, ko izdomāju, saprotu, jautāju, nejautāju, kam nav jau esošas atbildes, raksti, grāmatas, pētījumi; kas sniedz atbildes. tad nu tā vietā, lai pierakstītu internetu, lasu, domāju, gremoju.
bet tādas lietas, kā sniegs ir tikai vienreiz. tas nokrīt un izkūst. tikai tagad.
Patlaban izskatās, ka minimax teorēmu profesionāli spēlētāji nespēj pielietot laboratorijas apstākļos. Kurā stūrī sist vārtus, ko darīt, ja tev izkrīt divi septiņnieki, bet pretinieks paceļ likmes, kas notiek, ja kaimiņš sāk pirkt Latvijas Kuģniecības akcijas? Ir daudzi cilvēki, kas darba laikā mēģina uzminēt pretinieka stratēģijas un tīri veiksmīgi to dara, bet izejot ārā no ierastā lauciņa rādās, ka cilvēks nespēj būt nejaušs. Nespēj nepieturēties pie veiksmes. Nespēj netuvoties gaismai tuneļa galā.
blue flower, red thorns, blue flower, red thorns
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |