tā visa ir spirāle - mēs kustamies ap to pašu centru, caur to pašu purvu spirālveidīgi uz augšu - again and again caur to pašu, bet nedaudz citādi ik reizi.
pamatmotīvi nemainās, mainās atkārtojumu skaits un no tiem rezultējošamies izpratnes un pozicionējumi, materiāla ķepīgums, tā sacīt.
ou, vēl ir tāda burvīga lieta kā ēna, kas vislaik mainās.
īsāk sakot, best trip I never paid for 😆