печально быть антисоциальным - Post a comment

ieva

01:48 pm

atkarīgs no tavas spējas palikt ar tavām ciešanām. like, es ar savām bērnības traumām nekādi imo nebūtu varējusi tā vnk tagad būt no zila gaisa, atļaut sev just to visu, jo visa mana personība bija iekārtota ap šo sāpju apspiešanu, kas tolaik bija izdzīvošanas jautājums. tagad savukārt, kad parauj process uz augšu tās dziļsāpes, I'm fine feeling it, I'm fine with feeling my pain, every last drop of it visās niansēs. whereas I sure as hell wasn't 15 yrs ago. and I also know how to let go of it, how not to make it into an identity, kas ir terapijas nopelns.

vai to var iemācīties tikai caur meditāciju? noteikti, ka var.
ķermeniskās formas (ošo) kā reiz rauj tieši visu šito ārā, taču ne vienmēr piedāvā kognitīvu integrāciju. ar sēdošajām savukārt ir risks, ka tu izveido tādu mentālo kabatu, kur tu tipa redzi savas emocijas, bet neļauj sev tās just.

in short, imo vnk jāskatās - ja kkad izvelk kko ārā, kur tolkom nesaproti, wtf, un tas ir un spiež uz tevis un nemainās īsti, tad ir vērts ar kādu parunāt. tāpat arī, ja baigi meditē, meditē bet īsti iekšā nekas nekust, veidojas tāds savāds sastingums. bet kamēr process plūst pats no sevis, tikmēr baigi balstīties nav jēga.

vismaz tas ir apmēram tas, ko saprotu no savas mices pieredzes.